Kāds piemērs. 2020. gadā Liepājas valstspilsētas pašvaldība, turpmāk – pašvaldība, pēkšņi izdomāja, ka ar nekustamā īpašuma nodokli jāsāk aplikt (iepriekš tas nebija darīts) ne tikai CTB lietošanā zem asfaltētiem laukumiem esošā zeme, bet papildus arī pats asfaltbetona segums, ar ko šie laukumi ir klāti.

Tātad būtībā viens objekts (asfaltēts laukums) jāapliek ar nodokli divreiz.

Pēc teju četru gadu ilgas tiesvedības, tiesa atzina šādu pašvaldības iniciatīvu par nelikumīgu. Spriedums lietā A420198720 stājās spēkā 2023. gada 7. decembrī.

Šīs tiesvedības sekas ir tādas, ka

pašvaldībai ir pienākums pārrēķināt un atmaksāt nepamatoti iekasēto nekustamā īpašuma nodokli teju 130 000 eiro apmērā

un arī samaksāt likumā ”Par nodokļiem un nodevām” noteiktos procentus par nepamatoti iekasēto nodokli, kas veido papildus teju 20 000 eiro. Tiktāl viss aprobežotos ar parastu strīdu, kuru puses, kuras nespēj vienoties, atrisina tiesā.

Taču tālāk seko šīs traģikomēdijas otrais cēliens jeb stāsts par tiesas sprieduma izpildi no pašvaldības puses. Tiesa noteica, ka pašvaldībai ir pienākums veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu mēneša laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Savukārt likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 28. pants noteic, ka, ja atmaksa netiek veikta piecpadsmit dienu laikā, procenti sākot ar 16. dienu pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas maksājami divkāršā apmērā.

Tā kā pašvaldība, pretēji labai pārvaldībai, samaksu neveica,

CTB bija spiesta vērsties ar iesniegumu pašvaldībā ar lūgumu beidzot samaksāt pārmaksātās summas un procentus. Taču arī pēc šī iesnieguma pašvaldība tiesas piespriesto summu samaksāja nepilnā apmērā, bet procentus nesamaksāja vispār. Minētais nozīmē, ka acīmredzot CTB būs spiesta atkārtoti vērsties tiesā, bet šoreiz jau par spēkā stājušās sprieduma piespiedu izpildi.

Jāpiebilst, ka valstī nodokļu jomā jau vairākus gadus pastāv stabila prakse, ko strikti ievēro pat Valsts ieņēmumu dienests – proti, pārmaksātās nodokļu summas pēc tiesas sprieduma tiek atmaksātas gandrīz nekavējoties, bez īpaša atgādinājuma un ar procentiem.

Taču Liepājas pašvaldība izvēlējās būt kreatīva. Uz nodokļu maksātāja rēķina.

Šādas pozīcijas demonstrēšana no tiesā zaudējuša oponenta nebūtu nekas neparasts, taču ja to realizē pašvaldība un par nodokļu maksātāju naudu, tad sabiedrībai un arī CTB ir pamatota interese uzzināt, vai šādas rīcības iemesli ir vienkārši nekompetence vai vēlme par visām varītēm vismaz kaut kur un kaut kā pabojāt dzīvi CTB. Zaudēt galu galā var arī ar godu.

Ar ļoti lielu varbūtību var prognozēt, ka vesela virkne Liepājas uzņēmumu pārskatīs savus nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumus par pēdējiem gadiem

un ļoti iespējams, ka daļa no viņiem konstatēs, ka ir pamats prasīt nodokli pārrēķināt un atmaksāt nelikumīgi ieturēto daļu.

Tādējādi pastāv liela iespēja, ka pilsētai jau tā spiedīgajā 2024. gada budžetā būs jāatrod līdzekļi, lai atmaksātu nepamatoti iekasēto nodokli un procentus. No šī visa bija iespējams izvairīties, ja vien pašvaldībai (ar toreizējo pilsētas galvu Jāni Vilnīti priekšgalā) būtu bijusi vēlme ieklausīties un sadzirdēt uzņēmēja argumentus vēl pirmstiesas procesā.

Kļūdas nerodas pašas no sevis, bet ir cilvēku rīcības likumsakarīgs rezultāts.

Tāpat kļūdaini būtu uzskatīt, ka lēmumus pieņem abstrakta ”Liepājas pašvaldība”. Lēmumus pašvaldības vārdā gatavo konkrēti speciālisti un parakstus zem tiem liek konkrētas, identificējamas amatpersonas. Tas nozīmē, ka ir viegli identificēt atbildīgos par jebkuru kļūmīgu situāciju.

Ne vienmēr šāda atbildība ir krimināltiesiska, civiltiesiska vai administratīva; tā var būt arī disciplināra, politiska un beigu beigās arī – morāla.

Šādos apstākļos CTB uzskata, ka pilsētas tēvi ir parādā skaidrojumu gan CTB, gan arī liepājniekiem,

kuru nauda nu aizies nevis pilsētas sakārtošanā vai atbalstā trūcīgākajiem pilsētniekiem, bet lai nomaksātu procentus situācijā, kas varēja nemaz nerasties.

CTB kā pilsētas nodokļu maksātājs aicina pašvaldību publiski sniegt skaidrojumu par šādiem jautājumiem:

1) Kāpēc pašvaldība joprojām nav samaksājusi daļu pārmaksātā nekustamā īpašuma nodokļa par 2020.gadu, kas bija jāatmaksā, izpildot spriedumu lietā A420198720?

2) Kāpēc pašvaldība joprojām nav samaksājusi CTB procentus par nelikumīgi iekasēto nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 28. pantam?

3) Vadoties no kādiem apsvērumiem pašvaldība neatmaksāja pārmaksātās nodokļa summas 15 dienu termiņā, bet gan novilcina atmaksu, tādējādi radot divkārt lielākas procentu izmaksas?

4) Vai pašvaldība ir noskaidrojusi/plāno noskaidrot darbiniekus/amatpersonas, kas atbildīgas par nelikumīgi iekasēto nekustamā īpašuma nodokli, kā arī novēloto nodokļa un procentu atmaksu?

5) Kādus soļus pašvaldība spers, lai atgūtu līdzekļus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, ko pašvaldība samaksās procentos CTB, no darbiniekiem/amatpersonām, kas atbildīgas par nelikumīgi iekasēto nekustamā īpašuma nodokli un tiesas sprieduma nesavlaicīgu un nepilnīgu izpildi?

6) Vai pašvaldības budžetā (vai tā plānotajos grozījumos) ir/tiks paredzēti līdzekļi nepamatoti iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa un procentu samaksai, ja šādi precedenti radīsies?

7) Ko pašvaldība plāno darīt, lai atjaunotu ticību Liepājas pilsētas pašvaldībai kā uzticamam partnerim, kurš strikti darbojas normatīvo aktu ietvarā?