Šogad pēc izstādes ir sajūta, ka pasākums ir palicis mazāks. Kādreiz bija nodalīti ārzemju galamērķi no Latvijas piedāvājumiem, un tas man patika labāk, jo tad abi bija krāšņāki.

Agrāk bija sajūta, ka tie ir tādi nozīmīgi svētki, tūrisma sezonas starts, nevis pienākums tūrisma darbiniekiem.

Šoreiz pati gan nebiju uz izstādes pirmo dienu, tāpēc grūti spriest, vai tā bija labāka, bet otrajā dienā man tās svētku sajūtas nebija.

Parasti bija koncerti, priekšnesumi, šoreiz to nebija. Liekas, ka viss tāds arvien mierīgāks.

Protams, cilvēku arī šogad izstādē bija daudz. Netrūka to, kuri nāca klāt un tiešām interesējās, kur iet, kur palikt, kur nakšņot, kas ir jauns piedāvājumā. Interese ir palikusi nemainīga. Lai gan kopumā,

salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apmeklējums tomēr ir sarucis.

Cilvēki tagad vairāk arī ņem tieši mazos informatīvos materiālus, bukletus, nevis lielās grāmatas. Un šogad mums ir izcili skaists Dienvidkurzemes novada tūrisma buklets. Par to interese bija laba.

Kā vienmēr, interesējās arī par pasākumiem novadā, kas paredzēti šogad, arī par to, kurp doties kopā ar bērniem vai darba kolektīva ekskursijās.

Man pašai šķiet, ka tas “Balttour”, kurā es pirmo reizi pabiju pirms 20 gadiem, atšķiras no tās izstādes, kuru apmeklēju tagad.

Grūti spriest, kāpēc, bet sajūtas vairs nav tādas, kādas bija agrāk. Iespējams, ka vienkārši mainījušās paaudzes, dalībnieki, piedāvājums.

Manuprāt, viss pasākums ir pārāk paredzams, organizatori pieturas pie tā, ko zina.

Vienmēr ir prieks satikt cilvēkus, kurus es tur redzu gadu no gada – izstādei noteikti ir arī klāt personīgais motīvs. Priecājos par liepājnieci Sintiju Pusaudzi, ko sveica ar īpašu profesionālo balvu.

Tūrisma speciālistiem šis kādreiz bija gada centrālais notikums, bet savu košumu, manuprāt, tas ir zaudējis.

Labi ir tas, ka mēs, Dienvidkurzemes pārstāvji, katru dienu mainījāmies, jo tas nozīmē, ka ikvienam tiek dota iespēja iepazīt, izprast un saprast šo tūrisma darba specifiku – darbu izstādēs. Jo

katram, sēžot savā informācijas centrā, nemaz nesanāk redzēt to kopējo bildi.

Bet, par spīti tādai kritikai, ka nav vairs tā, kā bijis, es teikšu arī ko citu – ja mēs nepiedalītos izstādē, tad mūsu šajā tūrisma piedāvājumā nebūtu.

Bez “Balttour” arī nekādi nevaram iztikt, jāvērtē tikai, cik tas vēl ir aktuāli un vajadzīgi publikai.

Daina Vītola, Ziemupes Tūrisma informācijas punkta tūrisma konsultante

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.