Liepāju uzskata par vienu no saulainākajām pilsētām Latvijā un ne bez iemesla. Gluži tāpat kā visu piekrasti līdz Ventspilij. It sevišķi pavasaros un vasaras sākumā, kad jūra iesilst lēni un valdošie ir vēji, kas pūš no jūras un izklīdina mākoņus.

Protams, atmosfērā notiek arī citi nozīmīgi procesi, kas ietekmē to, vai konkrētajā vietā līs vai nelīs.

Par to, ka jūras ietekme ir svarīga, piemēram, liecina situācija, ka Papē spīd saule, bet desmit kilometru tālāk no krasta Rucavā gāž kā no spaiņiem.

Uzskatam, ka Liepājas ezers spēj ietekmēt to, kurp virzīsies negaisa mākoņi, īsti nav pamata, jo tas pēc sava izmēra patiesībā nav tik liels, lai spētu ietekmēt atmosfērā notiekošo.

Visbūtiskākais ir jūras tuvums.

Ja austrumu vēji nav pietiekami stipri, mūsu ezers nebūs tas, kas spēs sabremzēt nokrišņu mākoņu virzību.

Salīdzinājumam daudz lielāks pēc izmēra ir Peipusa ezers, un tā plašā ūdens virsma, izgarojošais ūdens gan var ietekmēt mākoņus.

Vasaras nogalē, rudenī situācija pamazām mainās, jo jūra vairs nav auksta, bet iesilusi, un tad virs tās rodas ievērojams mākoņu daudzums.

Tāpēc arī Liepājā vairāk līst rudenī un ziemā, nevis pavasarī un vasaras sākumā, kad zemei, augiem, veģetācijai mitrums tiešām būtu ļoti vajadzīgs.

Daumants Vidiņš, dabas procesu pētnieks

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.