Pētījumi rāda, ka, sakārtojot Iepirkumu likumu, pasūtītāji, tātad valsts un pašvaldības, var ietaupīt no 7 līdz pat 30 procentiem.

Veicot centralizāciju un iepērkot kopā, piedāvājumi ir labāki. Kaut vai degvielas tirgotājam pie lielāka apjoma ir lielāka interese, un viņš piedāvā labāku cenu.

Liepājas pašvaldību aicināja grozījumu darba grupā droši vien tāpēc, ka mēs jau esam diezgan centralizējuši iepirkumus vairākās jomās, un arī citām pašvaldībai vai to kapitālsabiedrībām būtu iespējams to darīt.

Ja ir lielāks apjoms, ko piedāvāt, cena var būt mazāka.

Grozījumiem stājoties spēkā, būtiski pacels iepirkumu sliekšņus. Precēm un pakalpojumiem pašlaik ir 10 tūkstoši, bet varētu būt līdz pat 143 tūkstošiem eiro.

Pašvaldībām būs jādomā, kā veikt “zemsliekšņa” cenu aptaujas un izvēlēties labu pakalpojumu par labu cenu.

Iespējams, vienkāršāk būs tajos gadījumos, kad uz cenu aptauju neuzaicina to, kas sevi parādījis no sliktās puses.

Būvdarbiem slieksni cels līdz 5,5 miljoniem eiro, bet ar tiem nav tik vienkārši, jo pašvaldībai viena veida iepirkumi ir jāskaita kopā.

Līdz ar to Liepājai visi iepirkumi ielu būvniecībai paliks iepirkumu sadaļā, nevarēs veikt cenu aptaujas, jo būvdarbu summa gadā mums ir virs piecarpus miljoniem.

Būs jāpublisko informācija par iepirkumu plāniem, par līgumiem, par to, kā faktiski bijis, kas varbūt nesamazinās darbiniekiem slogu.

Taču datiem sekos līdzi un, ja ir pietiekami daudz analītiskās informācijas, tad varēs saprast, kāds ir cenu līmenis kādā sektorā.

Ja būsi nopircis kaut ko nenormāli dārgāk, kas lēks ārā, vajadzēs skaidrot.

Iepirkumu procesi varētu kļūt īsāki, taču gadījumos virs sliekšņa kardinālu izmaiņu nav, pārsūdzības iepirkumu uzraudzības birojam aizņem pusotru mēnesi. Ātrāk ritēs cenu aptaujas.

Mazajos iepirkumos varēs sniegt sūdzības tiesās, bet tās jau neaptur līgumu izpildi, darbi var turpināties.

Grūti pateikt, vai konkurence iepirkumos pieaugs. Ir nozares, kurās spēlētāju ir tik, cik viņu ir.

Ceļu būvē mums piesakās četri līdz pieci uzņēmumi, visbiežāk uzvar tikai divi vai trīs no tiem. Tā ir reģionālā īpatnība. Ir nākuši pretendenti no citiem reģioniem, bet viņu cenas ir augstākas.

Viss atkarīgs arī no pašiem uzņēmējiem. Projektēšanas nozarē ir tādas būvfirmas, kas nestrādā ar valsti un pašvaldībām birokrātisku iemeslu dēļ. Pilnīgi iespējams, ja viņiem būs jāaizpilda mazāk papīru, tad varbūt viņi strādās un pacels konkurenci.

Didzis Jēriņš, Liepājas domes Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.