Svētdiena, 19. janvāris Alnis, Andulis

Dzintars Tīds: Vesels un paēdis gulbis ledū neiesalst

Dzintars Tīds: Vesels un paēdis gulbis ledū neiesalst
Foto: liepajniekiem.lv
09.01.2016 07:00

Dzintars Tīds, veterinārārsts

Gulbji ziemā ir liela problēma. Patiesība ir tā, ka gulbji
uz ledus guļ. Gulbis kokā neguļ, šis putns guļ uz zemes vai uz ledus. Un
saprotams, ka no malas noteikt, vai putns tikai guļ, vai arī ir iesalis,
principā nav iespējams.

Tādēļ ugunsdzēsējiem parasti ir situācijas, kad pēc
izsaukuma dodoties it kā glābt gulbi, viņam tuvojoties putns paceļas spārnos un
aizlido.

Glābšanas dienestam cilvēku zvani ir apgrūtinoši. Var
salīdzināt ar pasaku, kad gadījumā, ja gans divreiz atskrien ciemā un ziņo, ka
vilks aitās, un viss ciems saskrien, bet vilka nav, tad trešajā reizē glābēji
no ciema jau vairs neiet palīgā. Visgrūtākā gulbju problēma ziemā viennozīmīgi
ir glābšanas dienestam.

Bet cilvēkam no malas izvērtēt, vai gulbis uz ledus tikai
guļ, vai arī tas patiesi ir slims un iesalis, nav iespējams. Reāli iesalst, ja
tiešām tā gadās un kāds arī iesalst, tikai ļoti slimi un vāji putni. Vesels un
paēdis gulbis neiesalst ledū. Pieredze rāda, ka reāli tikai vienā gadījumā no
pussimta vai pat vēl vairāk gulbis patiešām būs iesalis.

Jāatceras arī skarbā realitāte. Proti, ja putns jau ir
beigts, tad tas ir beigts. Glābšana tad vairs neko nedos. Un varbūtība, ka
putns ir iesalis, bet vēl ir dzīvs un viegli ārstējams, ir ļoti maza.

Tāpat skarbi, bet mēs paši, cilvēki, esam līdzvainīgi pie
tā, ka gulbji rudeņos nelido prom, kā rezultātā viņiem draud iesalšana. Gulbis
paliek tajā vietā, kur viņam ir ēdamais. Līdz ar to, ja putnus baro, piemēram,
Tisē ielā, tad šajā vietā arī vērojama liela šo putnu koncentrācija – gulbji
turas barības bāzes tuvumā.

Gulbjiem mūspusē viena no lielajām saiešanas vietām ir
Liepājas ezerā uz Nīcas pusi, aiz meteorologu stacijas pie sūkņu stacijām. Pats
esmu pārliecinājies, ka bargās ziemās, kad pārējais Liepājas ezers aizsalis,
šajā vietā gulbju ir simtiem, jo šajā vietā ir avotains. Avotu dēļ ezers šajā
vietā neaizsalst. Līdz ar to gulbji šajā vietā pulcējas baroties.

Bet pēc loģikas palikt ziemā pie mums ir gulbju kļūda. Šiem
putniem ir jālido prom. Vieglās ziemas un mēs ar savu barošanu diemžēl putniem
stāstām: tu šeit vari izdzīvot. Bet viena daļa, protams, neizdzīvo.

Tiesa, daļa putnu neizdzīvo arī pārlidojumos uz siltākām
vietām. Kā redzam, tieši tāda situācija ir ar melnajiem stārķiem. Piedzimst šo
putnu salīdzinoši daudz, bet gada vecuma dzimšanas dienu sagaida tikai neliela
daļa. Bet tā diemžēl ir dabiskā atlase.

Mēs nevaram ietekmēt dabas procesus un dabisko atlasi, bet
varam dzīvajām radībām nenodarīt vēl vairāk pāri, arī neapzināti.

Normāli dabā šādi avantūristi, dullie Daukas, kas izdomā ar
kājām aiziet līdz apvārsnim vai ziemā palikt pie mums, riskē ne tikai ar savu
veselību, bet arī dzīvību. Turklāt ļoti būtiski riskē. Un skaidrs, ka daļa
aiziet bojā šādas nepareizas rīcības dēļ.

Turklāt jāņem vērā, ka rezultātu kopainu jau mēs neredzam,
mēs redzam tikai atsevišķus gadījumus. Putni tāpat iet bojā, kļūstot par
plēsīgo zvēru medījumu.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)