SPKC datos redzams, ka lielai daļai sabiedrības ir nepieciešams piedomāt, lai uzturētu un veicinātu savu psihisko veselību.

Lai arī vēl joprojām sabiedrībā valda stigmatizācija psihiskās veselības jomā, tomēr priecē tas, ka

arvien vairāk cilvēku meklē risinājumus savas psihoemocionālās labklājības veicināšanai, kā arī speciālistu palīdzību, ja tas nepieciešams.

Nenoliedzami, ir gadījumi, kad palīdzēt var tikai psihiskās veselības nozares profesionāļi, taču vienlaikus jāatzīst, ka piekļuve pie šiem speciālistiem ir apgrūtināta, rindas bieži vien ir garas, izmaksas augstas, jo valsts apmaksātu pakalpojumu skaits ir ierobežots, atsevišķi speciālisti ir pieejami tikai par maksu.

Tomēr ir dažādi praktiski risinājumi un palīdzības iespējas, ko savas psihiskās veselības veicināšanai varam izdarīt paši.

Piemēram, viens no veidiem ir regulāra, vidējas intensitātes fiziskā aktivitāte katru dienu, kas palīdz mazināt stresu un uzlabot miegu.

Vien 30 minūtes dienā, kas veltītas aktīvai pastaigai, var ievērojami uzlabot pašsajūtu, mazināt trauksmi, stresu un depresijas pazīmes.

Liepāja ir lieliska vieta daudzveidīgām individuālajām un grupu aktivitātēm. Arī pašvaldība nodrošina bezmaksas fizisko aktivitāšu nodarbības dažādām mērķa grupām.

Arvien vairāk runā par ekrānlaika mazināšu visās vecuma grupās, jo īpaši bērniem un jauniešiem.

Plaisa starp realitāti un virtuālo vidi var radīt trauksmi, nepamatotu salīdzināšanu un pieņēmumu veidošanu.

Viens no izplatītākajiem emocionālās vardarbības veidiem izglītības vidē, kas var atstāt tālejošas sekas veselīgai bērna attīstībai, ir ņirgāšanās jeb bulings.

Pētījumos lasām, ka vairāk nekā piektdaļa (21,5%) 11, 13 un 15 gadus vecie skolēni Latvijā ir cietuši no ņirgāšanās, turklāt rādītāji ir vieni no augstākajiem 45 valstu un reģionu vidū.

Tādēļ psihoemocionālās labklājības veicināšanā ļoti

būtiska loma ir psiholoģiski labvēlīgas, atbalstošas un izpratnē balstītas vides veidošanai ģimenē, izglītības iestādēs, attiecībās ar draugiem, ar līdzcilvēkiem, darbavietā, sabiedrībā.

Būtiski padomāt par veselīga miega režīma un sabalansēta uztura ieviešanu. Dažādu stresa mazināšanas metožu apgūšana un pielietošana sniegs lielu ieguldījumu labas psihiskās veselības uzturēšanai.

Arī dabiska, pozitīva sociālā mijiedarbība, sākot no tuvām, uzticamām attiecībām, beidzot ar sajūtu būt daļai no kopienas, ceļ pašcieņu, pašapziņu un empātiju, palielina atbalsta un piederības izjūtu, palīdz tikt galā ar izaicinājumiem un mazina vientulības, trauksmes un izolācijas izjūtu.

Tā var arī uzlabot kognitīvās funkcijas, jo īpaši atmiņu un intelektuālo sniegumu.

Elīna Tolmačova, Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja

Uzziņai

– Bieži vien cilvēkiem ir grūti saprast, ka nepieciešama speciālista palīdzība. Latvijas Psihiatru asociācija ir izstrādājusi ļoti vienkāršu depresijas testu – tas atrodams depresija.lv. To aizpildot, var noteikt, vai ir depresijas simptomi un ieteicams apmeklēt ārstu stāvokļa turpmākai izvērtēšanai.

– Valstī ir izveidoti dažādi bezmaksas diennakts krīžu tālruņi. Pieaugušajiem pirmās psiholoģiskās palīdzības saņemšanai jāzvana uz tālruni 116 123, bet bērnu un pusaudžu diennakts uzticības tālrunis, lai saņemtu psiholoģiska rakstura palīdzību, kā arī atbalstu krīzes situācijās, ir 116 111.

– Ambulatoro un stacionāro psihiskās veselības aprūpi Liepājā un novadā nodrošina Piejūras slimnīca.

– Jaunieši var vērsties pēc izvērtēšanas konsultācijas Pusaudžu resursu centrā.

– Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt valsts apmaksātu psiholoģisko un psihoterapeitisko palīdzību. Nosūtījumu konsultācijas saņemšanai (līdz 10 valsts apmaksātajām vizītēm) var izsniegt ģimenes ārsts vai psihiatrs, izvērtējot pacienta sūdzības.

Avots: Nacionālais veselības dienests, Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļa

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.