Jāatceras, ka ir ziema, un mēs no tās dažus gadus bijām atraduši, jo ziemas bija siltas. Mums pilsētā maksa par apkuri nav tik liela, cik salīdzinoši lielāks bija siltumenerģijas patēriņš, – kas ziemā taču ir ļoti raksturīgi.

Man šķiet, ka šogad mūs mazliet aizveda atpakaļ pagātnē, lai saprastu, ko nozīmē ziema, ieveda realitātē, parādot problemātiskās vietas daudzās ēkās, – kur kas plīsa, kur kas aizsala utt.

Vienmēr ir jāatceras, ka ziemas mēnešos jāsagaida šim gadalaikam raksturīgais.

Februāris jau būs tāds pats, bet ir cerība, ka laikus iestāsies pavasaris un tas būs tiešām ar šim gadalaikam raksturīgo.

Janvāris ir bargākais un arī garākais ziemas mēnesis. Jā, rēķinu summas ir augušas – ir aptuveni par 30% dārgāk. Janvārī vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 7 grādi, tādēļ apkures izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir augušas.

Rēķini nepieaug neviena cita iemesla dēļ kā vien auksta laika, sala dēļ.

Decembrī vidējā gaisa temperatūra bija plus 4,5 grādi. 

Siltinātās mājās janvārī par apkuri jāmaksā ap 60–65 centi par kvadrātmetru, mājās, kas renovētas senāk, – 1,10 eiro par kvadrātmetru, pārējās ēkās – aptuveni 1,38 eiro.

Protams, būs grūtāk samaksāt, bet

sliktāka situācija ir nerenovētās mājās – tur ir vēl par 30% dārgāk. Te atkal parādās jautājums – vai siltināt māju vai ne.

Lielākā daļa māju, kas ir manā pārraudzībā, ir siltinātas, tajās ir iespēja regulēt savu siltuma komforta līmeni. Attiecīgi arī par to jāmaksā.

Tādēļ lielāka sala laikā jāpiedomā pie temperatūras regulēšanas iespējām. Daudziem komforta temperatūra ir pacelta augstāk –

patēriņš pieaudzis, jo gribas lielāku komfortu.

Dažs man saka, ka būs liels rēķins, jautāju – vai pieregulējāt radiatorus? Cilvēki atbild, ka ne, bet telpās 23–24 grādi, būtu taču pietiekami ar aptuveni 21 grādu.

Visiem dzīvokļu īpašniekiem esmu teikusi, ja ir problēmas ar apmaksu, tūlīt jāzvana apsaimniekotājam un jābrīdina par to, ka tāda problēma var rasties. Uzreiz jāizdomā rīcības plāns, kurā jāsaprot, kā un kad tas varētu notikt.

Tas ir jāapzinās, jo ir variants maksāt tik, cik var, un izdarīt to tad, kad citi ikdienas tēriņi nebūs tik lieli. To visu var sakārtot, tikai laikus ir jāsaka.

Ja apsaimniekotājam ir problēmas ar samaksu, tas sazinās ar “Liepājas enerģiju” un izrunā šos jautājumus.

Neviena interesēs nav uzkrāt parādu.

Ja cilvēks godprātīgi ziņo, vienmēr ir atrasts kompromiss un nav nekādu sankciju.

Parasti noslēdz vienošanos, lai arī apsaimniekotājs var rēķināties ar konkrētu laika periodu, kad iedzīvotājs nokārtos visas parādsaistības par ziemas mēnešiem. Galvenais ir neklusēt un neizlikties, ka viss ir kārtībā, bet runāt par problēmu.

Evija Zemele, māju apsaimniekotāja