Vienotās skolas pieeja nozīmē, ka vairs nav divu dažādu izglītības programmu – latviešu plūsmas un pielāgotas mazākumtautībām.

Tagad pakāpeniski notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, protams, izņēmums ir bērni ar īpašām vajadzībām.

Mūsu skola izmantoja šo papildus piešķirto finansējumu, un ceram, ka arī turpmāk tāds būs pieejams, lai varam turpināt iesākto vienotās skolas pieejas īstenošanā.

Mums skolā bērnu tautību sastāvs ir ļoti dažāds.

Pagājušais mācību gads bija otrais reformas gads, tajā 1., 2., 4., 5., 7. un 8. klasēm notika pāreja mācību procesā tikai uz latviešu valodu. No jaunā mācību gada 3., 6. un 9. klasēm šis vēl priekšā.

Skolotāji paši par sevi dara daudz, kā arī ar vēl papildu finansiālu atbalstu šos mērķus izdodas sasniegt. Taču jāpiemin, ka cilvēkresursu pieejamība ir liela problēma visā valstī.

Mums vienotās skolas pieejas īstenošanā nebija piesaistīti pagarinātās grupas skolotāji, jo viņiem tā ir liela slodze, jo tās vada 1. klašu audzinātāji. Mums bija pedagogu palīgi un papildu slodze nodrošināta logopēdam.

Mūsu pastāvīgais logopēds bija uz 0,2 papildu slodzi – dabūt vēl vienu atsevišķu logopēdu vienkārši ir neiespējamā misija.

Vēl mēs vienotās skolas pieejā iesaistījām divas studentes no RTU Liepājas akadēmijas. Viņām katrai bija 0,355 slodzes, jo bija jāapvieno darbs ar studijām.

Viņas ar bērniem strādāja līdz 31. maijam, bet, ja atkal būs finansējums, studentes šo pašu darbu pie mums turpinās no 1. septembra.

Mums bija svarīgi un būtiski nodrošināt individuālo atbalstu skolēniem.

Piemēram, ja bērniem grūti iet stundās, tad pēc stundām viņi ar pedagoga un pedagoga palīga atbalstu bērniem izskaidroja vielu vieglajā valodā, žestiem, mīmiku, piktogrammām, vizualizācijām.

Pedagogs vada stundu, bet pedagoga palīgs vēro bērnus un, ja ierauga, ka nav skaidrs, kas jādara, ir kādas grūtības saprast, tad apsēžas blakus un palīdz izsekot līdzi mācību vielas apguvei.

Mums liela priekšrocība ir tā, ka nav skaitliski lielas klases, un šādu pieeju var veiksmīgi pielietot.

Lielu atbalstu sniedz Liepājas Izglītības pārvaldes Metodiskais centrs. Martā pilsētas metodiķi vēroja stundas nevis ar mērķi kritizēt, bet gan atbalstīt un palīdzēt. Izrunājām stiprās un vājās puses, ko darīt un ko vajag darīt turpmāk.

Es jau to esmu teikusi, un Izglītības pārvalde mani atbalsta, ka šajā vienotās skolas un latviešu valodas apguvē ir jāstrādā visam trijniekam kopā – bērniem, vecākiem un pedagogiem.

Nevar sniegt tikai atbalstu bērniem, jo arī vecāki ir iesaistīti.

Vecāki ir ļoti dažādi – vieni grib atbalstīt savus bērnus un palīdzēt, bet paši neprot latviešu valodu un nezina, kā metodiski viņiem palīdzēt.

Ir tādi vecāki, kuriem vienalga, kā bērniem ar šo klājas, un šādiem bērniem iet visgrūtāk – viņiem skola ir vienīgā vieta, kur runāt latviešu valodā.

Visgrūtāk arī iet ar vecākiem – piedāvājam kursus, konsultācijas, individuālās sarunas, bet atsaucība ir tāda, kāda ir. Protams, ir aktīvā grupa, bet tā nav tik liela, cik vēlētos.

Ja sniegsim atbalstu bērniem, vecākiem un pedagogiem vienlaikus, tad mērķi sasniegsim, bet ātri tas nebūs.

Gaļina Skorobogatova, Liepājas Piemares pamatskolas direktore

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.