Pats ļoti gaidīju, kad varēšu braukt uz Liepāju un piedalīties ērmriteņu darbnīcās projekta ”Boltik Baik” ietvaros, kas norit visu šo nedēļu angārā, ostas promenādē. Pirms sešiem gadiem rīdziniekiem ērmriteņi bija kas jauns, taču tagad tie vairs nepārsteidz. Liepāja ir laba vieta frīkbaiku attīstībai, īpaši tāpēc, ka par to ir liela interese.

Pēdējās radošajās darbnīcās Rīgā bija maz dalībnieku, Liepājā gluži pretēji – to ir daudz, par ko ir liels prieks. Turklāt visiem patīk strādāt. Jaunieši ir kārtīgi pastrādājuši, zīmējuši, sarasējuši, mēģinājuši visā iedziļināties. Kopīgiem spēkiem mēģinām realizēt, ko katrs ir izdomājis. Palīdzu, ja nepieciešams. Esmu uztaisījis vismaz 80 šādus braucamos. Jā, diezgan liels skaitlis, pats esmu pārsteigts. Daļa no tiem atrodas Andrejsalā, daļa Kuldīgā, daļa sadāvināta draugiem. Esmu taisījis arī pasūtījuma darbus. Manā kāpņutelpā ir vismaz septiņi ērmriteņi dažādiem gadījumiem, piemēram, braucot uz darbu, man ir viens, braucot uz veikalu – atkal cits, ir īpašs meitas pārvadāšanai. Pieļauju, ja būtu vairāk vietas, turētu vairāk.

Interese par frīkbaiku veidošanu radās pirms sešiem gadiem. Lai iemācītos metināt, nopirku metināmo un sāku likt kopā riteņu rāmjus, vēl kaut kādas daļas, un process iepatikās. Kopā ar domubiedriem izveidojām apvienību ”Apokalipses jātnieki”. Darbojamies līdzīgi, kā šeit – ir workshopi, braucam parādēs, piedalāmies velosacensībās. Apvienības nosaukums speciāli izvēlēts tik pamanāms. It kā uz riteņiem gaidām pasaules galu, taču tas kā nenāk, tā nenāk. Taču nav tik briesmīgi, kā varbūt izklausās. Tas ir vairāk domāts kā joks.

Kāda ir cilvēku reakcija, redzot mūs ar ērmriteņiem ielās? Patīkama. Vieni saķer galvu, citi smejas, mūk malā. Viennozīmīgi var pievērt uzmanību. Protams, šādi transportlīdzekļi ir vajadzīgi ielās. Bieži vien tas ir pat labāks par parastu velosipēdu, jo aprīkots ar dažādām funkcijām. Turklāt sanāk, ka riteņi ir otrreizējās pārstrādes produkts. Visam, kas izmests ārā, piešķiram otro dzīvi.

Piekrītu, ka velokultūra Latvijā pamazām sāk attīstīties. Uzskatu, ka liels nopelns pie tā ir krīzei, jo, lai ekonomētu, mudina cilvēkus braukt ar velosipēdiem, kas ir arī ekoloģiski. Ja ir nebūtu pieprasījuma, tad netiktu veidoti veloceliņi, kas starp citu Liepājā ir ļoti labi.

Jāsaka gan, apstāklis, ka tavs ritenis ir īpašs, nepasargās to no garnadžiem. Man ir nozagti septiņi ērmriteņi. Vienu izdevās atrast krāmu tirgū ”Latgalīte”, bet pārējos gan neesmu vairs redzējis. Domāju, ka tie vairs nav Latvijā.

Gatis Kreicbergs,
velomeistars, Rīgas ērmriteņu apvienības
“Apokalipses jātnieki” dalībnieks