Situācijas ir dažādas. Ir ES fondi, no kuriem naudu apgūt ir vieglāk, un ir tādi, kur to paveikt grūtāk.

Darbam ar šādiem projektiem nepieciešama īpaša sagatavošanās, svarīgi izvērtēt un atrast īsto programmu, kas derīga pašu vajadzībai, proti, savest kopā mērķi ar finansējuma avotu.

Pašvaldībās un uzņēmumos strādā vai tiek nolīgti speciālisti, kas attiecīgi šo darbu veic. Viņi ieguvuši pieredzi, kļuvuši par zinātājiem savā jomā, un tad šis Eiropas naudas apgūšanas process vairs nav tik sarežģīts.

ES līdzekļu piesaistīšanu un projektu īstenošanu var uzskatīt par birokrātisku, taču tajā pašā laikā finansējums, ko zināmā mērā atvēl kā dāvanu, ir publisks – tā ir Eiropas nodokļu maksātāju nauda, līdz ar to šo līdzekļu izlietošanai nepieciešama kontrole un jāpakļaujas noteikumiem. Kamēr kontrole ir loģiska un saprotama, tikmēr tas viss ir pareizi.

Sliktāk ir tad, ja tērējam lielus resursus, lai atrastu dažus centus.

ES mērogā attiecībā uz projektiem tiek pielietots arī tāds teiciens – nevajag tērēt eiro, lai meklētu centus!

Kad sākās pagājušais ES fondu plānošanas periods, valsts jeb ministriju līmenī tika norādīts uz vienu no kļūdām, proti, ka pārāk vēlu Latvijā esam uzsākuši apgūt Eiropas finansējumu. Tobrīd bija runas par to, ka no šīs kļūdas esam mācījušies un nākamajā plānošanas periodā izdarīsim labāk.

Taču, manuprāt, šobrīd problemātika veidojas tajā, ka arī jaunajā periodā noteikumi Eiropas naudas apguvei – finansējuma sadales princips – tiek izstrādāti pārāk gausi, un ir savstarpējas domstarpības par to, kā tam jānotiek.

Līdz ar to līdz projektu atlasēm, kad pašvaldības var pieteikties ES līdzfinansējumam, nonākam vēlāk un programmas aizsākas nevis izkliedēti par visu plānošanas periodu, bet gan diezgan koncentrēti ar īsu laika intervālu.

Šobrīd mēs runājam par 2021.–2027. gada plānošanas periodu, taču nu jau ir 2023. gada beigas, bet

projektu atlases nenotiek plānotajos termiņos, un noteikumi dažkārt kavējas.

Ja projektu pieteikumu iesniegšana ES programmās tiek atvērta vienlaikus, tad rodas kapacitātes problēmas gan pašvaldībās, gan iestādēs, gan arī ministrijās.

Visam ir ķēdes efekts – arī tirgum ir sava kapacitāte, un būvnieki spēj izdarīt vien tik, cik viņi spēj. Ja sešu gadu periods tiek saspiests uz četru gadu laika posmu, tad visu arī nevar paspēt.

Dienvidkurzemes pašvaldība savus iepriekšējā plānošanas perioda projektus ir pabeigusi, un nav tādas summas, kuras nebūtu apgūtas.

Vien ir atsevišķas situācijas, kad iepirkumi bijuši par lētāku cenu, nekā sākotnēji plānots, attiecīgi arī Eiropas finansējuma daļa nedaudz samazināta.

Gints Ločmelis, Dienvidkurzemes novada domes Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.