Intervija ar “Mežstrautu siera” ražotāju Gundaru Timbru.

– Kāpēc, jūsuprāt, cenas ir cēlušās?

– Kopš sākās Ukrainā karš, cenas uzkāpa gan elektrībai, gan degvielai, iepakojumam un visam citam, un tās vairs nav nokritušas. Protams, ka palielinājās arī mūsu produktu ražošanas izmaksas.

Es domāju, piena produkti pēdējā laikā kļuvuši dārgāki tāpēc, ka sākusi celties samaksa par pienu. Vecākiem ir zemnieku saimniecība un govis, tā ka zinu situāciju bez starpniekiem.

Starpība starp agrāko un tagadējo iepirkuma cenu no vasaras vidus līdz šim brīdim ir no 13 līdz 15 centiem par litru.

Šāds pieaugums jūtams ne tikai lielfermu īpašniekiem, bet arī tiem lauksaimniekiem, kuri neražo lielu kvantumu piena.

Sola, ka maksās vēl vairāk, tāpēc, iespējams, jau tagad tik dārgajam sviestam cena būs vēl augstāka.

– Kāda ir cilvēku pirktspēja, vērtējot pieprasījumu pēc “Mežstrautu siera”?  

– Mēs nejūtam, ka būtu kas īpaši mainījies, – kā pirka pirms diviem trim gadiem, apmēram tāpat pērk arī šobrīd. Mēs tāpat esam spiesti cenu celt, līdzko ceļas izmaksas.

Bija brīdis, kad domājām, kā tas būs, ja palielināsim cenu tikpat strauji kā pārējie, bet nācās to darīt.

Cilvēkiem skaidrojam, kā cena veidojas, un viņi saprot, ka citādi nevaram.

Es teiktu, ka pircēji nav īpaši mazinājušies. Naudai vērtība paliek mazāka, bet dzīves līmenis aug, preces kļūst dārgākas, tāpēc cipari – lielāki.

Ražotāji, protams, nevar stāvēt uz vietas. Es gan nezinu, kā ir tiem, kuri ražo daudz produkcijas, to pašu sviestu; varbūt viņi noteikuši cenu, lai iegūtu lielāku peļņu.

– Kādu situāciju pārtikas produktu tirgū paredzat turpmāk?

– Piena cena ir tikai viens no faktoriem; jāskatās, kas notiks ar degvielas un elektroenerģijas cenu. Ja tā turēsies apmēram tāda kā tagad, tad pārtikas produktiem nevajadzētu jūtami sadārdzināties.

Cena degvielai nostabilizējusies, elektrībai arī jau kādu gadu turas vienā līmenī, un piena cena, es domāju, arī plus mīnus būs tagadējā līmenī.

Katru gadu ziemā, kad izslauc mazāk, parasti cena paceļas, bet, kad piena saimniecībās atkal vairāk, to iepērk lētāk.

Paredzu, ka izmaksas varētu turēties tagadējā līmenī, taču, ko ražotāji izlems par peļņu, to nezinu.

Viņiem jau arī nav izejas – produkti veikalos paliek dārgāki, ir jāceļ darbiniekiem algas. Lai to varētu izdarīt, jāpieliek cenai pie pašu ražojumiem – viss ir ķēdītē.

– Vai valdībai vajadzētu iesaistīties pārtikas produktu cenu regulēšanā?

– Noteikti, jā! Jau labu laiku runā par veikalu uzcenojumu; man liekas, ka tie nosmeļ lielāko daļu no peļņas.

Ir dzirdēts, ka lielās veikalu ķēdes ražotāju dotajai produkcijai cenā uzliek pārāk daudz. Viņi par pārdošanu nopelna vairāk nekā preces ražotājs, nerunājot par piensaimnieku, kurš saražo galveno izejvielu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.