Gunita Boka: Rudens depresijai spītējot
Grozies, kā gribi, taču vasaras siltums ar spilgtiem saules stariem ir pagājība un aizvien biežāk prātu nomāc pavisam pelēks, neomulīgs lietutiņš, nesot sev līdzi arvien ātrāk satumstošos rudens drēgnos vakarus.
Tāds nu ir dabas ritums – ne tur ko mainīt, nekā –, taču depresīvajai noskaņai cieši nolēmu turēties pretī.
Iesākums bija tiešām cerīgs. Skatoties, kā no sulu spiedes sūcas koši oranžā ķirbju sula, prāts kļuva līdzsvarots un līksms. Nu re, mūsu pašu laukos atrodami nepieciešamie vitamīni, antioksidanti, barības piedevas un kādi vēl tik labumi. Turklāt neiztērējot ne santīma. Tikai jāpapūlas un jādarbojas. Bet tas taču sevis pašu labā. Ar šo domu – turpināt iesākto – aug arī mana apņemšanās nepagurt un nepadoties neveselīgo un kalorijām bagāto našķu priekšā.
Un jau rīt došos uz tirgus placi, lai iegādātos vēl arī kādu selerijas sakni. Jo, kā saka populārā diētas ārste Lolita Neimane – rudenī šim produktam jābūt katra veselīgā uztura piekritēja ēdienkartē.
Tāda, apmierināta ar sevi un apkārtējo pasauli, sagaidu vakaru.
Pēkšņi – ak vai! Uznāk nepārvarama vēlme pēc gardiem siera salātiņiem, glīti uzziestiem uz krekera cepumiņiem. Tāpēc jau nelabais tiek devēts par nelabo, lai cilvēku maldinātu un novestu no taisnā ceļa.
Apņēmīga dodos uz virtuves pusi – uzvāru oliņas, rīvēju sieriņu un jau domās baudu smalkās uzkodas. Bet cilvēkam, kurš ikdienā vakariņas mēdz sarūpēt visai ģimenei, aprēķināt vienas porcijas daudzumu izrādās neiespējamā misija. Rezultātā – mielojos ar saviem gardajiem siera salātiņiem visu nākamo dienu.
Bet nelaime nenāk viena. Jau krietni pirms pusdienlaika ciemos ierodas sen neredzēta paziņa, cienastam līdzi paņēmusi krietnu daudzumu smaržīgu, svaigu, ar gardu karameli aplietu bulciņu.
Visi labie nodomi aizbrauc ar elles ratiem rībēdami!
Kad jau, tad jau! Azaidam klāt uzvārām karstu, melnu šokolādi, un dzīres var sākties.
Bet, jāsaka godīgi, – rudens vēstošā depresija kā ar roku noņemta!
Nu nekas. Ar jaunu nedēļu jauni ēšanas paradumi.
Tikai galvenais – tā cieši nepiedomāt!
Gunita Boka