Guntis Strazds: Atlaides – mušpapīrs lētticīgiem pircējiem
"Kurzemes Vārds"
Daudzās pasaules valstīs šodien lielveikali organizē iepirkšanās akciju, ko cilvēki labāk pazīst ar nosaukumu “Black Friday” jeb “Melnā piektdiena”, kad pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties preces par ievērojami zemākām cenām.
“Melnās piektdienas” iepirkšanās drudzis noteikti pēdējos gados arī līdz Latvijai ir atnācis ar lielu vērienu. Taču pats personīgi un arī mana ģimene neskrienam līdz pūlim, jo zinām, ka tas lielā mērā ir acu apmāns, proti, 50 un 70 procentu atlaides, kas zib gar acīm gan lielveikalos, gan iepērkoties internetā, ir uzpūstas.
Ja tiešām gribat iegādāties preces par zemākām cenām, tas ir jādara sezonas izpārdošanā, kad tirgotājiem ir jāatbrīvo noliktavas jaunām precēm. Piemēram, janvārī, kad parasti izpārdod ziemas un rudens kolekcijas, ja runājam par apģērbu. Tad tiešām precēm atlaide var būt pat 50 procenti.
Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka pārsvarā visi tirgotāji savu preci tirgo ar 300 procentu uzcenojumu, tātad, pat pārdodot to ar ievērojamu atlaidi, tirgotājs zaudētājos noteikti nepaliks.
Protams, dārgākām un kvalitatīvākām precēm, kuru cena jau sniedzas ap tūkstoti un vairāk eiro, uzcenojums ir daudz mazāks. Šīs preces bieži vien lielo izpārdošanu laikā tiek vienkārši novāktas, lai veikalā atbrīvotu vietu lētākām un pieprasītākām, piemēram, Ziemassvētku laikā tās varētu būtu dažādas skulptūriņas, smaržas utt.
Arī tirgotāju piedāvāto preču kvalitāte iepirkšanās buma laikā parasti nav tā labākā. Cik daudz cilvēku reāli seko līdzi tam, no kurienes tā nākusi un no kāda materiāla izstrādāta? Galvenais tajā brīdī ir cena, ko tirgotāji arī izmanto.
Labākais padoms, ko varu dot, ir vismaz nedēļu pirms izpārdošanas apstaigāt veikalus un apskatīties, cik tad prece maksā bez atlaides. Esmu pārliecināts, ka liela daļa cilvēku vēlāk izpārdošanas laikā būs nepatīkami pārsteigti, bet tāda ir realitāte.
Ja runājam konkrēti par “Melnās piektdienas” iepirkšanās trakumu, tad, manuprāt, nav būtiski, ka izpārdošana tiek rīkota mēneša beigās, kad daļai cilvēku, kas dzīvo no algas līdz algai, ir tukšas kabatas. Tie ir apmēram 30 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuri tāpat uz izpārdošanām speciāli neskrien.
Atlikušo sabiedrības grupu, uzrunājot caur medijiem, soctīkliem, pievilina tirgotāji. Viņiem ir augstāka pirktspēja, tādējādi pastāv arī lielāka varbūtība, ka šie cilvēki bez jau noskatītās preces iegādāsies arī citu – ne pirmās nepieciešamības, jo cena taču ir lieliska!
Manuprāt, 20 procentu atlaide precēm vēl ir ticama, taču 50 un pat 70 – mušpapīrs lētticīgiem pircējiem.
Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents