Domāju, ka papīra recepšu un nosūtījumu ēra medicīnā, veselības aprūpē nebeigsies.

Ar E-veselību tieši nestrādāju, bet gan ar lokālo programmu “Medius”, kas ir sasaistīta ar E-veselību. Tā kā mūsu izmantotā programma ir savienota ar E-veselību, tas nozīmē, ka elektroniskie nosūtījumi, kas izrakstīti “Medius”, ir arī E-veselībā.

“Medius” izmantoju pirms E-veselības, esam apmierināti, nekādas problēmas nav bijušas. Taču bijuši daži nosūtījumi, kuru izrakstīšanai tomēr vajadzēja pieslēgties E-veselībai.

Un, es teiktu, ka tas bija diezgan murgains pasākums!

Piemēram, daudzas diagnozes sīkāk nav izdalītas, nosūtījumā varēja pierakstīt, paskaidrot sīkāk, lai speciālistam skaidrāks, uz ko jāvērš uzmanība. E-veselībā ilgi meklēju, bija jādomā, ko un kur izdarīt, bet vienalga neizdevās tā, kā es gribētu.

Ir būtiski, lai sistēma ir tāda, ka var tajā ātri ielēkt, viss ir skaidrs un saprotams pēc iespējas ātrāk, bet tikt līdz vajadzīgajam izrādījās ilgs un sarežģīts process.

Protams, ir ārsti, kuri strādā tikai ar E-veselību, viņi meklējuši kļūdas, pārbaudījuši, kā viss darbojas, kā arī izpratuši visas nianses.

Pēc savas pieredzes uzskatu, ka ārsta ikdienas darbā ir nepieciešami papildspēki, papildu tehniskais nodrošinājums, kas sniedz garantiju, ka viss droši izdosies, lai varētu produktīvi, ātri un pārskatāmi strādāt.

Man, piemēram, būtu grūti pārslēgties tikai uz E-veselību.

Turklāt daudzviet vēl joprojām paralēli notiek papīru darbs. Piemēram, medicīnas iestāde neredz mūsu nosūtījumu E-veselībā, tādēļ daudzviet vēl drošības pēc prasa papildu nosūtījumu papīra formātā.

Ģimenes ārstu asociācija neatbalsta pāreju tikai uz elektroniskajiem nosūtījumiem, jo E-veselībā nosūtījuma modulis līdz galam nedarbojas. Kamēr viss nebūs atrisināts, tikmēr to nevar prasīt.

Ja runājam par tehniskajām ķibelēm, ir arī vēl citas. Piemēram, mums doktorāta ēkā bija elektrības piegādes traucējumi, pamatīgi nomocījāmies visu dienu.

Pierādījās tas, ja paliekam bez elektrības, mūsu darbs kļūst paralizēts – nav interneta, nevaram izmantot ne “Medius”, ne E-veselību!

Ja nav elektrības, tad nedarbojas internets, stacionārie datori, telefoni, bet mobilie telefoni un portatīvie datori – kamēr tiem ir uzlādēta baterija. Recepti izrakstīt nevar, nosūtījumu elektroniski iedot nevar!

Taču tajā pašā laikā mums no Nacionālā veselības dienesta nāk aptaujas, vai X stundā būs ārsti, kuri neevakuēsies, paliks strādāt, jautā, kāds ir nodrošinājums? Tad mūsu praksē pierādījās, ka neesam gatavi nekādai X stundai, pat ne neierastai situācijai – viens nieka elektrības zudums, un viss apstājas!

Arī aptiekā nebija elektrības. Varējām uzrakstīt recepti ar roku, bet arī mūsu doktorātā esošā aptieka nevarēja recepti atprečot. Cilvēkam tad būtu jābrauc pēc zālēm uz citurieni?

Taču nosūtījumu vēl tajā brīdī varēja izrakstīt gan uz papīra, gan elektroniski, bet ar ieteikumu, ka vēlāk vienalga vajag izrakstīt elektroniski. Darbs dubultā!

Lai arī tas ir vecmodīgi, bet realitātē tomēr ļoti droši, tāpēc joprojām izmantoju pacienta kartes papīra formātā.

Varu pieņemt pacientus, sarakstīt visu ar roku, glabāt nepieciešamo informāciju arī šādi. Ja es nevaru apskatīt izmeklējumu vai analīžu rezultātus elektroniski, tad vismaz tie būs izdrukāti, tiklīdz tos būšu saņēmusi.

Tad kaut krīzes situācijā varu pieņemt pacientu, visu sarakstīt, nolikt kartīti kaudzītē un, kad, piemēram, radīsies elektrība, sarakstīto ievadīt E-veselībā.

Ieva Pūpola, ģimenes ārste Aizputē