Gripai tipiskākais simptoms ir pēkšņais sākums – no rīta piecēlies, viss bijis labi, bet vēlāk pēkšņi strauji pasliktinājusies pašsajūta.

Gripai raksturīga ir augsta temperatūra – 38 grādi un augstāka –, galvassāpes, drebuļi, sāp muskuļi un locītavas, acu āboli, klāt tam visam vēl sauss un kairinošs (rejošs) klepus.

Ja cilvēks ir saaukstējies, saaukstēšanās parasti izpaužas pakāpeniski – tad cilvēkam vienu dienu pasāp kakls un pievienojas iesnas, parādās neliela temperatūra – nedaudz pāri 37 grādiem.

Protams, var būt arī augstāka temperatūra, bet tad jau saaukstēšanās ir nopietnāka.

Bet tā nesākas pēkšņi kā gripas gadījumā.

Protams, ka abos gadījumos ir jāpaliek mājās un jāārstējas – lai neaplipinātu cilvēkus, ar ko kopā vada ikdienu. Jādzer maksimāli daudz šķidruma.

Lai samazinātu augstu temperatūru, ir jālieto to pazeminoši līdzekļi. Pie augstas temperatūras ieteicams iedzert paracetamolu, nepārsniedzot maksimālo diennakts devu. Ja ir sāpes, var iedzert ibumetīnu.

Saaukstēšanās un gripa noris vairākas dienas. Pirmajā dienā pēc simptomu parādīšanās uzreiz pie ārsta nav jāiet un arī nav ieteicams kaut kur doties, bet sazināties ar ģimenes ārstu gan ir vēlams.

Ja simptomi pieaug, veselības stāvoklis būtiski pasliktinās un nav uzlabojumi gan gripas, gan saaukstēšanās gadījumos, ir jāmeklē mediķa palīdzība nekavējoties.

Papildu riska faktors pie vīrusa infekcijām ir dažādas blakus saslimšanas, piemēram, hroniskas slimības. Tad gan ir ieteicams konsultēties ar mediķi par rekomendācijām uzreiz.

Lai izsargātos no gripas un jebkuras citas pilienu vīrusa infekcijas, svarīgākais, kas ir jādara, – jāievēro higiēna.

Tas nozīmē neklepot virsū arī saviem mājiniekiem, mazgāt rokas, vēdināt telpas. Tieši darīt tā, kā mums to atgādināja un no jauna iemācīja Covid-19. Cilvēks var arī valkāt masku, tostarp mājās, lai vīruss neizplatās, un jo īpaši tad, ja mājās kāds jau ir apslimis.

Jālieto papildus C un D vitamīns, jādzer zāļu tējas, jāuzņem dabīgie vitamīni ar veselīgu uzturu. Tas viss der gan vienā, gan otrā saslimšanas gadījumā.

Šobrīd saaukstēšanās ir vērojama diezgan lielos apjomos, gripa vismaz manā praksē vēl nav novērota. Vienlaikus joprojām pie simptomiem ir jātestējas uz Covid-19, jo tas arī šobrīd ir aktuāls.

Simptomi visām trim šīm saslimšanām, īpaši kovidam un gripai, var būt ļoti līdzīgi – konkrēta atšķirīga simptoma nav –, tādēļ visu izšķir testēšanās, vēl īpaši jāņem vērā faktors, vai saslimušajam apkārt nav bijuši saslimuši cilvēki ar kovidu.

Šobrīd man kā ģimenes ārstei situācija ir tāda, ka sāk trūkt gripas vakcīnu. Tie cilvēki, kuri gribēja vakcinēties, to jau ir izdarījuši. Šobrīd ir lielāka interese no tām iedzīvotāju grupām, kurām pienākas valsts apmaksātās vakcīnas, bet potēties par maksu īpaši neviens negrib – reti kurš.

Vairāki cilvēki reaģējuši uz sūtītajām īsziņām, ka var potēties pret kovidu, un vienlaikus pie reizes arī saņem vakcināciju pret gripu.

Ieva Pūpola, ģimenes ārste Aizputē

UZZIŅAI

– Risku saslimt ar gripu gada aukstajos mēnešos paaugstina lielāka cilvēku koncentrācija slēgtās telpās.

– Arī viegli pārslimotas gripas gadījumā cilvēks var ilgstoši just nespēku, savukārt neārstētas gripas komplikācijas var izraisīt pat nāvi.

– Izplatītākā gripas komplikācija ir bronhīts. Tā risks ir augstāks diabēta slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar sirds išēmiskajām slimībām un senioriem.

– Tāpat smaga komplikācija ir pneimonija, kas ir visbiežākais gripas izraisītais nāves cēlonis.

– Pneimonija var attīstīties gripas laikā vai pat divas nedēļas pēc šķietamas izveseļošanās. Visaugstākais pneimonijas risks ir senioriem, hronisku plaušu, sirds un vielmaiņas slimību pacientiem. Riska grupā ir arī grūtnieces un pusaudži.

Avots: ERGO apdrošināšanas sagatavotā informācija