Mājas renovāciju var salīdzināt ar jaunas automašīnas iegādi, kurai turpmāk nepieciešama regulāra tehniskā apkope. Ja par to nerūpēsies, tā nedarbosies efektīvi. Tāpat kā automašīnai, arī ēkai ir savi nosacījumi, lai tā kalpotu ilgi un efektīvi.

Sāksim ar to, ka gatavošanās renovācijai un pati renovācija prasa laiku un darbu. Tomēr ieguldītie resursi var nenest gaidītos augļus, ja ēka netiks pienācīgi uzturēta.

Lai to sekmīgi darītu, ēkas apsaimniekotājam, mājas vecākajam vai būvinženierim jāuzņemas iniciatīva un jāgādā, lai arī mājas iedzīvotāji zinātu, kā pareizi jauno ēku “lietot”.

Piemēram, komercobjektos pasūtītāji prasa būvniekiem izsniegt ēkas lietošanas instrukciju, kas ietver daudz svarīgu faktoru, kam varbūt ikdienā netiek pievērsta uzmanība, bet kas ir būtiski, ēku pareizi ekspluatējot.

Piemēram, kā mazgāt sienu, lai iespējami ilgāk saglabātu krāsojumu? Kā pareizi lietot durvis, lai nenolietos to mehānismi? Cik ilgi turēt vaļā logus, lai nerastos ievērojami siltuma zudumi? Ideālā pasaulē energoefektīvas mājas lietošanas instrukcija tiktu izsniegta arī dzīvojamām mājām, tomēr realitātē tā nav, tāpēc izskaidrojošā loma visbiežāk paliek apsaimniekotāja ziņā.

Tā kā renovēta māja paredz saimniekošanu pēc jauniem kritērijiem, apsaimniekotāja pienākums būtu visiem ēkas iedzīvotājiem sarīkot “ekskursiju”, iepazīstinot ar nosacījumiem, kā “lietot” jauno māju jēgpilni.

Tas palīdzēs saprast, pie kādu nosacījumu izpildes ēka dod plānotos energoefektivitātes ietaupījumus, kā arī, iespējams, radīs iedzīvotājos vēlmi šo rezultātu sasniegt.

Piemēram, māju atjaunojot, tiek izbūvētas jaunas, efektīvas vēdināšanas sistēmas, kas paredz, ka ventilācija darbojas jau pēc noklusējuma. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav nepieciešams regulāri vēdināt personīgās telpas.

Tāpat visiem mājas iemītniekiem būtu jāspēj atpazīt, ja kaut kas ir saplīsis, vai tas būtu siltummezgls, vai bojāti siltumizolācijas slāņi, un nekavējoties par to jāziņo mājas apsaimniekotājam.

Iedomāsimies situāciju, kad nav noizolēti siltummezgla cauruļvadi un par to laikus netiek informēts atbildīgais. Šādā gadījumā siltuma zudumi veidojas jau pie siltummezgla un siltums netiek kvalitatīvi piegādāts dzīvokļiem.

Savukārt tad, ja automātiskā siltummezgla vadības sistēma nav noregulēta un nedarbojas efektīvi, dzīvokļos iespējams, tiek padots pārmērīgs siltuma daudzums, kas nereti noved pie pastiprinātas telpu vēdināšanas. Tas var radīt 10–30% siltuma enerģijas zaudējumu ēkai kopumā.

Pat nelieli bojājumi var veicināt fundamentālas izmaiņas, kas atspoguļosies mājas iedzīvotāju komunālajos rēķinos.

Jāpiemin arī tādas elementāras lietas kā logi un durvis – ja ir nosacījums, piemēram, durvis un koplietošanas logus ziemā turēt ciet, bet tie nav cieši noslēgti, ar lielu pārliecību var apgalvot, ka nauda būs izpūsta vējā.

Ja tomēr renovētā māja nesasniedz cerētos rezultātus, vispirms ir jājautā pašiem sev, kāpēc tā? Tādos gadījumos vajadzētu vēlreiz kopā ar mājas apsaimniekotāju izskatīt visus punktus, atrast “caurumus” un turpmāk darīt pareizi.

Ieva Vērzemniece, finanšu institūcijas “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja