Es teiktu, jā, – Lāčplēša dienai jāpiešķir oficiāls valsts svētku dienas statuss. Tas būtu ļoti jauki un patīkami, ja šajā dienā mēs ne tikai atcerētos savus varoņus, bet arī svinētu to, ka esam brīvā Latvijā.

Bez 1919. gada 11. novembra brīvas Latvijas jau faktiski nebūtu.

Tā mūsu vēsturē ir ļoti nozīmīga diena.

Ik gadu mums, Liepājas nacionālpatriotisko organizāciju pārstāvjiem, šajā dienā ir svinīga pieņemšana pie pilsētas mēra.

Jā, šī ir atceres diena, taču, to atzīmējot, mēs neskumstam – mums ir jauka pasēdēšana ar atmiņām, novēlējumiem, dalīšanos ar nākotnēs plāniem.

Man patiktu, ja Lāčplēša diena būtu oficiāla svētku diena.

Es esmu pensionāre, un man brīvas ir visas dienas, taču, ja strādājošajiem un skolēniem 11. novembrī būtu brīvdiena, tad tas vairāk stimulētu latviskumu, mūsu varoņu atcerēšanos, viņu godināšanu, dotu iespēju ikvienam apmeklēt pasākumus un svinēt kopā ar ģimeni.

Novembris mums ir patriotu mēnesis. Ja oficiāla svētku diena būtu gan 11. novembrī, gan 18. novembrī, tad tas, manuprāt, varētu tiešām kļūt par tādu kā Latvijas mēnesi.

Diemžēl šajā novembrī, pastaigājot pa Liepāju, veikalu un kafejnīcu skatlogos īpaši nemanīju Latvijas simboliku. Šur tur palikuši daži ķirbji no Helovīna, ko uzreiz nomainīja Ziemassvētku rotājumi.

Šķiet, ka par patriotu mēnesi komersanti ir piemirsuši.

Esmu pat prātojusi, ka vajadzētu izdot speciālu rīkojumu, kas līdz 19. novembrim liegtu sākt rotāties Ziemassvētkiem. Arī tauta nesaprot, kur izpalikuši Latvijas svētki.

Varbūt, nosakot 11. novembri par svētku dienu, tiktu veicināts arī tas, ka uzņēmēji vairāk gādātu par patriotisku rotājumu un noskaņu.

Ildze Lagzdiņa, Latviešu Strēlnieku apvienības Liepājas nodaļas valdes locekle

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.