Cik vērienīgi bija bojājumi – par to varēja pārliecināties ikviens, aizejot uz K. Zāles laukumu.

Skatam pavērās nelīdzens un viļņains ceļa seguma klājs – gan iegrimis, gan izcilāts, augstuma gradācijai vietām sasniedzot pat 12 centimetrus.

No tehniskā vērtējuma ceļa klātne bija kļuvusi nelietojama.

Atbilstoši arī nebija nekāda glābšanas varianta – betona klucīšu segums ir jānojauc. Tas pašlaik arī ir izdarīts.

2023. gada decembris pilsētas būvniecības vēsturē ieies kā neizdzēšams kauna traips. Liepājnieku prieks un gandarījums par K. Zāles laukuma izveidi un labiekārtojumu ir neglābjami aptumšots.

Pieļautajam brāķim nevar būt nekāda attaisnojuma. Vainīgos ir jāatklāj!

Klausoties ēterā domes izpilddirektora vietnieka Didža Jēriņa skaidrojumu par notikušo, bija jādzird, ka vainojami ir ziemīgie laika apstākļi. Viņaprāt, arī izvēlētais ceļa seguma materiāls – betona klucīši – nebija īsti piemērots intensīvai autosatiksmei.

Rodas jautājums: vai tiešām no Jēriņa kunga teiktā, kas vairāk atgādināja taisnošanos, jāsaprot, ka daudzi šajā projektā iesaistītie vadītāji un speciālisti rīkojušies nolaidīgi vai pat kaitnieciski, ja jau speciāli izvēlējušies tādu ceļa seguma izstrādājumu, kas neiztur ekspluatācijas slodzes un atmosfēras iedarbību un kas tagad pilsētai un būvfirmām var kopumā sagādāt vairāku miljonu eiro zaudējumu.

Diemžēl izpilddirektora vietnieks nepieminēja īsteno iemeslu, kas izraisīja brauktuves klātnes sabrukumu. Iespējams, jūtas līdzvainīgs vai nepietiek drosmes patiesības atklātībai.

Jēriņa kunga vietā ar pilnu atbildību un pārliecību varu formulēt: “Radušais brāķis ielas seguma izveidē ir projektētāju, būvnieku, autoruzraugu un būvuzraugu vienaldzības, nolaidības, bezatbildības un neprofesionalitātes apliecinājums.

Visi viņi klusēja un izlikās neredzam, ka būvdarbu gaitā tika pieļauta milzīga kļūda, kas ir galvenais iemesls brāķa darbam:

tranšeju aizbēršana, kas bija saistīta ar apakšzemes komunikāciju izbūvi zem ceļa trases, notika ar aizbērto grunšu paviršu, nepietiekamu un neuzraudzītu blietēšanu.

Iespējams, ka netika arī ievērotas tehnoloģiskās prasības, kas paredz aizbēršanu veikt pa kārtām ar sekojošu katras kārtas blietēšanu. Kopumā ņemot, netika panākts visnepieciešamākais – ekspluatācijas apstākļiem atbilstošs grunts pamatojuma blīvums un nestspēja.

Likumsakarīgi – notika tas, kam bija jānotiek. Atverot satiksmi, nekvalitatīvi izveidotā būvpamatne automašīnu dinamisko slodžu iedarbību ietekmē sāka paātrināti sablīvēties, radot ceļa klātnes nevienmērīgu sēšanos un kūkumainību.

Betona klucīši tika izkustināti, izcilāti un nobīdīti. Rezultātā postošas sekas ar ceļa klātnes sabrukumu.”

Interesanti, pie kāda slēdziena nonāks būvju eksperti? Protams, viņu pārbaudes, analīzes un izpēte būs dziļāka un pamatotāka. Iespējams, ka tiks noteikti arī vēl citi ceļa klātnes sabrukuma iemesli.

Ar ekspertīzes tekstu būtu jāiepazīstina visas Latvijas būvfirmas. Lai nekas tamlīdzīgs nekad neatkārtotos!

Ar nožēlu jāatzīst, ka šī būvniecības apokalipse mūsu pilsētā neaprobežosies tikai ar K. Zāles laukumu. Apskatīju konfigurēto betona klucīšu segumu pilsētas centrā starp TN “Kurzeme” un viesnīcu “Līva”. Uztraucoša aina!

Iela, kas satiksmei atvērta tikai pirms diviem mēnešiem, izskatās, ka tā būtu ekspluatēta jau vairākus gadus.

Ielas klātnē jau iezīmējas nevienmērīga sēšanās, veidojas spraugas starp klucīšiem un vietām jau pamanāmas nobīdes.

Salīdzinājumā ar K. Zāles laukumu šeit ielas seguma deformēšanās vēl nav traucējoša autosatiksmei. Viss atkarīgs no būvpamatnes turpmākās sēšanās rakstura. Iespējams, ka betona klucīši nebūs jānomaina.

Taču ielas klātnes remontdarbi agrāk vai vēlāk būs nepieciešami. Kā kārtējs apliecinājums būvniecības organizāciju zemai profesionalitātei un nespējai kvalitatīvi veikt darbus.

Ilmārs Doršs