Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) ir tāds kā ombuds, kuru nodibinājuši paši mediji. LMĒP ir ievēlēta padome, kas sanāk reizi mēnesī un skata sūdzības, sagatavo atzinumus, kā arī pauž vērtējumu.

Līdz šī gada februārim padome kopumā sniegusi 53 atzinumus. Vairumā gadījumu sūdzības saistībā ar medijiem nav pamatotas, proti, 34 gadījumos Ētikas kodeksa pārkāpumi nav konstatēti, 19 gadījumos – ir.

Janvāra sēdē

padome izvērtējusi sūdzības par vārda brīvības ierobežošanu, dezinformācijas izplatīšanu, neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Vērtējot sūdzību par lietotāja komentāra dzēšanu kādā no ziņu portāliem, padome noraidījusi pārmetumus par vārda brīvības ierobežošanu, atzīstot medija tiesības rūpēties par diskusiju kultūru savā portālā, sekot līdzi publicētajiem ierakstiem un to atbilstībai portāla lietošanas noteikumiem, kā arī raksta tematikai.

Savukārt, izskatot vēstuli par nepatiesas ziņas izplatīšanu par uzņēmēja Jura Savicka nāvi, padome atzinusi, ka mediji, kas izplatīja ziņu, nebija kritiski izvērtējuši informācijas avotu. Lai arī kļūdai bija plaša rezonanse sabiedrībā un mediji saņēma plašu kritiku, no mediju ētikas viedokļa svarīga ir arī medija rīcība, kļūdai atklājoties.

Ētikas padome secināja, ka šajā gadījumā mediji ātri dzēsa un atsauca publikācijas, atzina un skaidroja radušos kļūdu jaunās publikācijās un sižetos, atvainojās, izvērtēja apstākļus, kas noveduši pie kļūdas.

Padome regulāri saņem arī sūdzības par nepieņemamu uzskatu paušanu medijos.

Šādās situācijās padome vērtē, vai mediji nav pārkāpuši kādu no Ētikas kodeksa punktiem, taču nevērtē medijos paustos cilvēku uzskatus, ne arī mediju redakciju politiku.

Skatot sūdzību, ka Aivars Lembergs laikrakstā “Ventas Balss” izplata dezinformāciju un apzināti šķeļ Latvijas sabiedrību, padome secinājusi, ka sūdzība attiecas uz vārda brīvības principu un laikraksta redakcijas politiku.

Publicētais materiāls ir intervija, bet intervijā paustie uzskati uzskatāmi par personas viedokli, ko aizsargā vārda brīvības princips.

Demokrātiskā sabiedrībā cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli arī tad, ja citam tas nav patīkams,

šķiet nevēlams, tam nepiekrīt, tajā ietvertie fakti šķiet sagrozīti vai nepatiesi, kamēr vien tas nepārkāpj likumos definētās vārda brīvības robežas.

Savukārt preses brīvības princips paredz, ka medijs ir tiesīgs noteikt, kā un ar kādiem apsvērumiem veido intervijas, cik kritiski žurnālists izturas pret intervēto, cik ērtus vai neērtus jautājumus uzdod, utt.

Rezultātā veids, kā vienu un to pašu cilvēku intervē dažādi mediji, var būt ļoti atšķirīgs.

Ētikas padome noraidījusi Jehovas liecinieku draudžu savienības sūdzību par portāla jauns.lv publikāciju. Secināts, ka publikācijā ir minēti notikumi un personas, kas saistītas ar Jehovas liecinieku kopienām ārpus Latvijas.

Medijiem ir tiesības atspoguļot arī skandalozu informāciju,

un nebūtu pamata prasīt, lai medijs atteiktos veidot publikāciju tāpēc, ka tajā minētais ir noticis ārpus Latvijas vai informācija kādam nav tīkama.

Turklāt, lai arī publikācijas par ticīgo izdarītiem noziegumiem var būt netīkamas arī nesaistītām personām – citiem ticīgajiem, un vēl vairāk – ar notikušo saistītā ticības virziena piekritējiem, skandāli iesaistītajām kopienām un organizācijām nereti dot arī pamudinājumu veikt izvērtējumu, pārmaiņas un uzlabojumus.

Ilona Skuja, Latvijas Mediju ētikas padomes valdes locekle