Ārkārtējā situācija valstī pagarināta līdz 9. jūnijam, tomēr atviegloti līdz šim noteiktie ierobežojumi Covid-19 infekcijas slimības izplatības apturēšanai, taču infektologi norāda, ka tas, vai noteikumus atkal nenāksies pastiprināt, daudzējādā ziņā atkarīgs no sabiedrības attieksmes pret drošības prasībām.

– Galvenais, kas jāsaprot, ka valstī nekas nav mainījies drošības apsvērumu ziņā – distancēšanās un rūpīga roku mazgāšana nav atceltas. Vērtējot saslimušo statistiku un salīdzinot Latviju ar citām Eiropas valstīm, secinām, ka sabiedrība ir gana līdzatbildīga. To varam apgalvot arī pēc epidemioloģisko izmeklējumu veikšanas – Latvijā vīrusa izsekojamība ir pat 80–90 procenti. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā inficēšanās gadījumu mēs zinām cēloni. Eiropas kartē, salīdzinot trīs faktorus – saslimstību, mirstību un smagos pacientus, Latvija ir otrajā vietā no beigām. Mēs vērojam slimības izplatību, un pozitīvie rādītāji bija par pamatu ierobežojošo noteikumu mīkstināšanai. Taču vēlos uzsvērt, ka katram pašam ir jāizvērtē saslimšanas risks.

Neviena institūcija nevar izsekot katru iedzīvotāju atsevišķi, tāpēc jāsaprot, ka katrs no mums arī veido valsts statistiku. Tāpat vajadzētu pievērst uzmanību faktam, ka atļauja pulcēties kopā 25 cilvēkiem vēl nenozīmē, ka var izturēties, kā tas bija iepriekš. Joprojām ir jāievēro noteiktā divu metru distance starp cilvēkiem. Un šis skaitlis nav noteikts kā drošības robeža. Risks saslimt vēl joprojām pastāv. Mums katram ir jāpārkārto sava ikdiena un jāsaprot, ka pandēmija nebeigsies ne pēc mēneša, pat ne pēc diviem. No epidemioloģiskā viedokļa raugoties, pulcēšanos lielākā skaitā pagaidām pieļaut nevaram. To būtu grūtāk kontrolēt, un saslimstība varētu kļūt neprognozējama.

Cilvēkiem vajadzētu nopietni izvērtēt, vai pasākuma apmeklējums ir tiešām nepieciešams, vai ir nepieciešams ar savu mazuli doties uz rotaļu laukumu, kur ir daudz citu bērnu. Kā arī jāpārdomā, cik svarīgs ir brauciens uz Lietuvu vai Igauniju. Zinot, ka veciem cilvēkiem un hroniski slimajiem vīruss var būt pat nāvējošs, pirms braukt, piemēram, uz Palangu, apzinieties, kāda ir situācija jūsu mājsaimniecībā. Ja pie jums dzīvo kāds hroniski slims cilvēks vai seniors, labāk šo braucienu atlikt uz citu reizi, kad būs drošāk. Ja, izvērtējot savu individuālo situāciju, saprotat, ka varat braukt uz kaimiņzemi, jāatceras, ka arī tur nav atcelti drošības pasākumi. Distance, dezinfekcija, roku mazgāšana ir jāievēro obligāti.

Pasargājot sevi, cilvēks, pirmkārt, pats nesaslimst un, otrkārt, neizplata slimību tālāk. Jāatceras, ka ir gadījumi, kad cilvēks neizjūt nekādus slimības  simptomus, tāpēc pats uzskata, ka ir vesels. Ja tiks ievērota distance un roku dezinfekcija, viņš šo vīrusu tālāk neizplatīs.

Tā ir mūsu kolektīvā atbildība. Tāpēc šajos atvieglotajos apstākļos īpaši jāseko līdzi tam, ko mēs darām, jo cilvēku atslābšana palielina saslimšanas risku. Risks saslimt ir, ja esam citiem tuvāk par diviem metriem un uzturamies kopā ilgāk par 15 minūtēm.

Ilze Arāja, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve