“Liepājas RAS” ir ilggadējs Ilgtspējas indeksa dalībnieks. Tas ir instruments, kuru Latvijā izmanto uzņēmumi, kas domā par dažādiem ilgtspējas aspektiem.

Pagājušā gadā, vēloties noskaidrot, kas vēl mūsu darbiniekiem ir svarīgs, par ko viņi domā, par ko raizējas, veicām aptauju, jautājot, vai pašlaik ir kāds aprūpējams tuvinieks, vai nākotnē varētu ar to saskarties. Jo mums par to jau indikācijas bija, tāpēc vēlējāmies noskaidrot konkrētāk.

Aptaujas rezultāti parādīja, ka 15 procentiem mūsu darbinieku jau ir šāda situācija, ka ir kāds aprūpējams pieaudzis tuvinieks, kuram velta savu laiku. Savukārt 55 procenti mūsu darbinieku bija tādi, kas raizējas, ka nākotnē tā varētu notikt.

Sapratām, ka darbiniekiem ir jāsniedz kaut kāda veida atbalsts, lai viņi justu darbavietas pretimnākšanu, radītu viņos drošības sajūtu.

Aprunājoties darbinieki nepārprotami teica, ka vēlētos papildu brīvdienas, nevis, piemēram, vienreizēju pabalstu.

Un no šī gada rudens dodam iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot trīs apmaksātas papildatvaļinājuma dienas, lai aprūpētu tuvinieku.

Pagaidām gan vēl neviens to nav izmantojis, jo aktīvākais atvaļinājumu izņemšanas laiks bija pavasaris un vasara. Bet cilvēki par to ir informēti, un paredzam, ka uz tuvākajiem atvaļinājumiem tas arī attieksies. Vai kāds šo iespēju varētu izmantot ļaunprātīgi, – es domāju, ka ne. Patiesībā to būtu grūti izdarīt, jo, kā sacīt jāsaka, viens par otru jau mēs visu zinām.

Tad, kad par šo iespēju domājām, valstī regulējuma par atvaļinājumu aprūpētājam vēl nebija, Eiropā par to vēl tikai runāja, bet tas mūs nekavēja to ieviest uzņēmumā. Sapratām, ka trīs apmaksātas brīvdienas – tik daudz mēs atļauties varam. Tas nav ne sarežģīti, ne arī prasa ārkārtīgi lielus resursus. Nepieciešama tikai izpratne un labā griba rīkoties. Būtiskas ietekmes uz budžetu arī tas neatstāj, lai teiktu – mēs to nevaram atļauties.

Ko tas dod uzņēmumam? Lojālus darbiniekus.

Jo būšana par labu darba devēju jau neaprobežojas tikai ar laikā izmaksātu algu, kas mūsdienās, protams, ir daudz.

Bet darba devēji var sniegt vēl dažāda veida atbalstu, kas nemaksā daudz. Ja vēl kāds gribētu šādi palīdzēt un atbalstīt, bet nezina, kā, domāju, ka droši var vērsties pēc padoma pie tiem, kas to dara.

Piekrītu, ka būt par paraugu, piemēru, labu darba devēju ir liela atbildība. Bet mēs zinām, – ja uzņēmumā vai organizācijā, vai kur citur, ir liela kadru mainība, ļoti daudz resursu tiek patērēti nelietderīgi. Ieguldīt esošā darbiniekā – gan viņa attīstības iespējās, izglītībā, gan palīdzēt viņam nodrošināt labklājību – tas ir īstenībā savā ziņā izdevīgs darījums abām pusēm. Darbinieks paliek šeit – sevi atstāj, iegulda.

Mēs arī ļoti novērtējam tos darbiniekus, kas ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Tā ir vecuma grupa, kuriem arī ir ļoti grūti būt darba tirgū, darba vidū, kur nāk iekšā jaunie un spējīgie.

Mūsu uzņēmums ļoti skatās, lai labumu grozā, ko piedāvājam, atbalsts būtu maksimāli dažādām darbinieku grupām. Tādēļ atbalstām ne tikai jaunos vecākus, tos, kas visilgāk strādā, bet arī tos, kuriem nepieciešamas, piemēram, brīvas dienas, lai būtu kopā ar aprūpējamu tuvinieku.

Inese Brūdere, uzņēmuma “Liepājas RAS” administratīvā vadītāja