Nesarežģījot un vienkāršā teikumā sakot, – 4.maijs ir mūsu neatkarības atgūšanas diena. Lai arī sabiedrībā tā, salīdzinot, piemēram, ar 18. novembri, nav iesakņojusies kā svinama valsts svētku diena, esmu noskaņota optimistiski un domāju – viss vēl mainīsies.

Atceros, ka sākotnēji arī 18.novembris sabiedrībā nemaz nebija tādi svētki, kādi tie ir šobrīd. Pamazām, kaut vai atzīmējot skolā, draugu lokā, 4. maijs ar laiku ieņems sev pienācīgo vietu.

Mēs mācāmies, esam jauna valsts, mums nav vairāku gadu simtu brīvības un neatkarības vēsture. Tāpēc domāju, – nevajag noniecināt to, kas jau ir labs.

Kritiku par to, ka varbūt Liepājas skolās pārāk maz tiek uzsvērta 4. maija nozīmība, es negribētu pieņemt. Zinu, ka izglītības iestādēs pedagogi rīko dažādas aktivitātes, atgādinot vēsturiskos notikumus. Tāpat audzināšanas stundās tas tiek pārrunāts, tā, ka informācijas ir pietiekami.

Un jau septīto gadu 6. klašu skolēniem notika konkurss Latvijas vēsturē “Manai Latvijai”. Tas nozīmē to, ka bērnos “ieliekam” šo ziņu, – tie ir svētki, un viņi attiecīgi arī gatavojas. Domāju, ka šī saikne bērns-vecāks arī palīdz aiznest ziņu uz mājām. Mums arī pilsētas mērogā notiek dažādas aktivitātes, kuras varbūt sākotnēji nesasaista ar 4.maiju, bet, kad aktivitātes notiek, cilvēki sāk aizdomāties, kāpēc man šī brīvā diena, kāpēc man nav jāiet uz skolu vai darbu. Tā kā uzskatu – šie svētki pamazām kļūst arvien pamanāmāki.

4. maijs ir nosaukts par Baltā galdauta svētkiem, vai šī tradīcija iedzīvosies, rādīs laiks. Šajā brīdī vēl nevar pateikt, vai tā ir tikai kā tāda kampaņa vai kas vairāk. Bet, manuprāt, pati iniciatīva par Baltā galdauta svētkiem ir ļoti atbalstāma. Man šī ideja patīk. Un mums, latviešiem, tas nav nekas nepieņemams, pat kaut kas vēsturisks,jo godos visi sēžam pie galda. Kāpēc lai tā nebūtu 4.maijā?

Manuprāt, nevajag radīt kaut ko mākslīgi. Laba iniciatīva var kļūt par tradīciju, jo kā tad tās rodas?

Visam ir sākums. Piemēram, daudzus gadus atpakaļ ģimnāzijā sākām veidot no iededzinātām svecītēm Latvijas kartes kontūru, svecītes izlikām arī skolas logos. Tas ir tā iegājies jau tik daudzus gadus, ka var dēvēt par tradīciju, esam to atzinuši par labu un pieņēmuši.

Ineta Drēže,
Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas skolotāja,
Vēstures un sociālo zinību metodiskās apvienības vadītāja