Šobrīd septiņās Liepājas izglītības iestādēs dažādās klašu grupās mācības uzsākuši 49 bērni no Ukrainas. Faktiski ir aptvertas visas mūsu pilsētas skolas, tātad šie bērni mācās ne tikai mazākumtautību, bet arī latviešu programmās. Ap 30 ukraiņu bērni apmeklē arī Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes – gan latviešu, gan mazākumtautību plūsmās.

Situācijas ar bēgļu bērnu iejušanos mūsu skolās ir dažādas. Daļa skolēnu ar mentoru palīdzību ļoti labi un produktīvi iesaistās izglītības procesā, bet ir arī gadījumi, kad jaunāka vecuma bērni emocionāli nevar iekļauties konkrētā vidē. Nav runa, piemēram, par valodas barjeru, mācoties latviešu plūsmā, bet gan to, ka šiem bērniem pārdzīvojumi liek par sevi manīt. Taču par viņiem rūpējas skolu atbalsta personāls, un visās sarunās, kurās piedalījušies ukraiņu bērnu vecāki, esam aicinājuši izmantot arī Metodiskā centra psihologa un logopēda atbalstu. Neliela daļa pie psihologa arī vērsušies, un ļoti ceru, ka šis process aizies pozitīvā gultnē.

Jāsaka gan, ka šādu bērnu, kuriem emocionāli grūti iejusties jaunā vidē, ir krietni mazāk par tiem, kuriem viss kārtībā.

Bērni tomēr noilgojušies pēc komunikācijas ar saviem vienaudžiem, socializācijas utt.

Mūsu skolēni šos bērnus uzņēmuši labi. Arī kādā bērnudārza grupiņā četrgadīgie mazuļi savā starpā apsprieduši, ka ukraiņu bērnam nav mājas, mēs ar viņu draudzēsimies, viņam palīdzēsim. Pat ukraiņu vecāki ir pārsteigti tieši par liepājnieku bērnu iejūtību un iecietību. Tas nozīmē, ka mūsu vecāki runā ar saviem bērniem, skaidro notiekošo un, savstarpēji komunicējot, tomēr veidojas kopveselums.

Līdz šim neesam saņēmuši informāciju, ka Liepājas izglītības iestādēs būtu bijis kāds incidents saistībā ar bēgļiem no Ukrainas. Šos jautājumus esam pārrunājuši ar vecākiem, īpaši izglītības iestādēs, kur ukraiņu bērni sākuši mācības mazākumtautību programmās. Esam brīdinājuši, ja jūt kādas izmaiņas, tad lai nekavējoties ziņo. Protams, par to informēti arī skolu direktori, taču līdz šim šādu signālu nav bijis.

Vairākums ukraiņu bērnu mammu sarunās paudušas, ka gaida mirkli, kad beigsies karš un viņas varēs atgriezties savā dzimtenē. Taču daļa apņēmušās šeit palikt, un šos vecākus rosinām bērnus sūtīt latviešu plūsmas skolās un bērnudārzos, lai viņi savu dzīvi varētu ilgtermiņā saistīt ar Latviju. Arī vecākus aicinām apgūt latviešu valodu.

Inga Ekuze, Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece