Vasaras
brīvlaiks nupat beidzies, taču arī vasarā bērni nāca uz bibliotēku, aktīvi
lasīja un piedalījās mūsu organizētajos pasākumos. Daudzās skolās vairs nav
obligātās literatūras, bet tagad tas, cik un ko skolēni lasa brīvlaikā,
atkarīgs gan no skolas programmas, gan no skolotājiem. Pozitīvi vērtēju, ka
ieteicamās literatūras saraksts katru gadu mainās. Labi, ka skolotāji šajā
sarakstā iekļauj gan klasiku, kas bērniem jāzina, gan grāmatas, kas izdotas beidzamā
gada laikā, – gan tulkoto, gan latviešu oriģinālliteratūru.

Ļoti
laba ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētā lasīšanas veicināšanas
programma ”Bērnu un jauniešu žūrija”. Tā tiek īstenota jau kopš 2002.gada. Ik
gadu tūkstošiem skolēnu visā Latvijā iesaistās grāmatu lasīšanā un vērtēšanā.
Pagājušajā gadā pirmo reizi organizēta arī ”Vecāku žūrija”, kas dod iespēju
bērniem un vecākiem kopā lasīt, vērtēt un pārrunāt jauniegūto informāciju.
Īpaši svarīga ir kopā lasīšana pirmsskolas vecumā, jo tas ir ļoti svarīgs posms
bērnu lasītprasmes veicināšanā un intelektuālajā attīstībā. Tādējādi vecākiem
ir ieteicams, kaut desmit minūtes dienā, kopā ar bērniem palasīt, jo tieši
vecāki bērnībā rada pirmo iespaidu par lasīšanu un literatūru. Svarīgi arī, ka
vecāki mājās veido bērnam savu īpašo grāmatu plauktu, lai jebkurā brīdī viņš
var paņemt grāmatiņu un kaut vai pašķirstīt.

Viedoklis
par to, ka bērni nelasa, pastāvējis vienmēr. Protams, ir tādi bērni, kas ārpus
skolas nelasa nemaz, bet kopējā aina ir visnotaļ pozitīva. Bibliotēku apmeklē
ļoti daudz vecāku kopā ar bērniem, un īpaši priecē, ka arvien vairāk tētu
iesaistās bērnu lasītprasmes veicināšanā. Redzam, ka skolotājas un pirmsskolas
izglītības iestāžu audzinātājas iegulda lielu darbu, lai ieinteresētu bērnus
lasīšanā un parādītu, ka tas nebūt nav garlaicīgi.

Liela
nozīme ir pozitīvam bērnu pirmajam priekšstatam par bibliotēku. Tādējādi
bibliotēkā organizējam dažādus izklaidējošus un izzinošus pasākumus, lai bērnos
un jauniešos modinātu interesi par grāmatām. Par apmeklējumu un aktivitāti
nevaram sūdzēties, jo idejas un sarīkojumi ir visdažādākie.

Literatūrai
var pieiet radoši. Izmantojot dažādas audio grāmatas, varam klausīties,
skatīties un kustēties līdzi, padarot lasīšanu interesantu un saistošu. Piemēram,
maziem bērniem patīk dzejolīši – esam lasījuši dzeju un pēc tam katrs uzzīmē
savu ilustrāciju par dzirdēto dzejoli. Radošā veidā bērnus vieglāk ”ieraut”
lasītāju pulciņā.

Nereti
ir tā, ka pat tie bērni, kas uz bibliotēku atnākuši, lai datorā paspēlētu
spēlītes, ar laiku iekļaujas lasītāju vidū. Redzot, kā citi aktīvi darbojas,
rodas pozitīva sāncensība jauno lasītāju vidū – ko un cik katrs izlasījis?
Jauniešiem un bērniem labākais padomdevējs ir vienaudzis – tas, ko skolotāja
vai vecāki iesaka, tomēr paliek otrajā plānā.

Populāra
šobrīd ir lasāmviela par dažādām slavenībām. Vai arī jaunieši redzējuši kādu
filmu un grib izlasīt grāmatu. Pēdējā laikā jauniešu vidū izteiktu popularitāti
un ievērību guvusi fantāziju literatūru. Pozitīvi, ka Latvijā izdod arvien
vairāk tieši jauno latviešu autoru grāmatas, kas orientētas uz pusaudžu
auditoriju.

Īpaši
daudz lasa mazie bērni, un piedāvājums šobrīd tiešām ir plašs un kvalitatīvs.
Lai bērnam nezustu interese, viņam lasītais teksts ir jāsaprot, tāpēc priecē,
ka izdevniecības par to domā. Piemēram, J. Poruka ”Kauja pie Knipskas” izdota
ar iekļautu skaidrojošo senvārdu vārdnīcu. Ja vecākiem, nav laika kopā ar bērnu
lasīt, viņš pats var apskatīt un izprast nezināmā vārda nozīmi.

Protams,
datori un mobilie telefoni zināmā mērā ir grāmatu konkurenti, bet arī šīs
tehnoloģijas var izmantot, lai iemācītos ko jaunu. Internetā var atrast labas
lietas, tādējādi mēs bibliotēkā palīdzam skolēnam orientēties šajā plašajā
informācijas daudzumā, atrast piemērotāko informācijas avotu, piemēram, kur
meklēt noderīgu informāciju skolas pētnieciskajiem un citiem darbiem. Tāpat
jaunieši sociālajos tīklos apspriež izlasītās grāmatas un šādas diskusijas
palīdz viņiem izvēlēties sev interesējošu lasāmvielu.

Zinu,
ka ir skolotāji, kas radoši pieiet valodas mācīšanai, piemēram, izlasīt grāmatu
un formulēt tēmu, liekot skolēniem izteikties 140 zīmēs, tāpat kā jaunieši to
dara Twitter.com vietnē. Tādējādi skolēns koncentrējas uz atpazīstamu struktūru
(šajā gadījumā – tvītu) un izdomā vārdu secību centīgāk. Jāizmanto visas
iespējas, ko sniedz mūsdienu tehnoloģijas, lai jauniešus ieinteresētu lasīšanā,
valodas un literatūras apguvē.