Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik
dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg
zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. 

Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām. Ja rudenī
lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam
pavasarī degt.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina zemes īpašniekus
un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī
samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu.   

Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts jau 8.janvārī
Jelgavā, kur dega pērnā zāle 20 kvadrātmetru platībā. Nākamais kūlas ugunsgrēks
tika reģistrēts 7.martā Liepājā – pērnā gada zāle dega 300 kvadrātmetru platībā.
No 9.marta VUGD katru dienu reģistrēja vairākus desmitus kūlas ugunsgrēku un
šie ugunsgrēki beidzās vien maija beigās.

Šogad Latvijā reģistrēti 2316 kūlas ugunsgrēki. Salīdzinoši
2012.gadā bija reģistrēti 1824 kūlas ugunsgrēki, 2011.gadā – 1760 ugunsgrēki,
2010.gadā – 1695 ugunsgrēki, 2009.gadā – 2054 ugunsgrēki, bet 2008.gadā – 1092
ugunsgrēki.

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās.
Salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības. Taču,
lai arī kūlas ugunsgrēku pilsētās ir mazāk, to bīstamība ir daudz augstāka, jo
apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas,
saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku
rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK)
179.panta ceturtajai daļai, par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām
personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz
laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes
apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas
veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt
latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 ”Ugunsdrošības
noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi,
lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai
daļai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām
personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskām personām – no divsimt
līdz tūkstoš latiem.