Inta Zuzāne: Dzeram sulas!
Inta Zuzāne, kustības "Figūras draugi" grupas vadītāja
Ir pienācis koku sulu tecināšanas laiks, tas jāizmanto, lai atbrīvotu organismu no ziemā uzkrātajiem sāļiem. Sulas būtu jādzer, kad tās ir pavisam svaigas. Visideālāk, ja to dara četru stundu laikā kopš sulas iztecēšanas no koka. Šajās stundās sulas satur tā saukto bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Šādam ūdenim nonākot cilvēka organismā, tas daudz vieglāk iesaistās visos vielmaiņas procesos un tiek izmantots ievērojami efektīvāk par parastu ūdeni.
Taču ne visi dzīvojam laukos, kam pie mājas ir savs bērzs, kurā pavasarī ieurbties un tikt pie vērtīgās “mantas”. Arī pati sulas netecinu, man tās piegādā paziņa. Viņam uzticos, un zinu, ka sulas ir tīras un svaigas. Neko, lai uzlabotu garšu, klāt nelieku. Garšīgi tāpat!
Lai justu izmaiņas, savus divus litrus dienā būtu vēlams izdzert, un vairākas dienas pēc kārtas, septiņas līdz desmit. Šeit nederēs, ka vienu dienu dzeru, bet citu – nē. Lai ķermenis saprot, – kaut kas notiek.
Ja kādam iestājies jau tā saucamais pavasara nogurums, sulu kūre varētu uzmundrināt un dot trūkstošo enerģiju. Nevajag uzreiz skriet uz aptieku pēc vitamīniem, bet atcerēties un novērtēt to, ko mums sniedz daba. Šāda ekstra – svaiga bērzu vai kļavu sula – nav nevienā citā pasaules valstī. Novērtēsim šo bagātību.
Organismu savā ziņā varam salīdzināt ar telpām, – lai ielaistu svaigu gaisu, tas jāvēdina. Arī mūsu ķermenim tas nepieciešams! Taču tikai no bērzu vai kļavas sulām nevaram gaidīt diži lielus brīnumus, – ka nu būsim veseli. Jāskatās arī, ko lietojam savā ēdienkartē. Veikalos jau ir parādījušies mūsu pašu vietējie gurķi, salāti, lociņi. Liekam uz šķīvja un ēdam! Jāēd viss, kas šobrīd ir zaļā krāsā, jo šo zaļo dārzeņu sastāvā ir hlorofils, kas attīra organismu.