Kāds pirmsgatavībā esošs likumprojekts uz brīdi parādījās satiksmes ministrijas mājaslapā, bet pēc tam nozuda… Grūti iedomāties, ka ministrijas līmenī var būt tā, ka kāds uz savu galvu krauj kaut ko iekšā mājaslapā, kuras adresē ir valstiska atzīme – gov (government – valdība). Runa ir par grozījumiem Liepājas Speciālās ekonomiskas zonas likumā jeb Liepājas SEZ pārveidi par valsts kapitālsabiedrību. Par to, kāpēc atklātībā nonāca dokuments, kurā, kā atzina pats satiksmes ministrs Tālis Linkaits, parādījies kaut kāds ”savdabīgs teksts”, ierosināta dienesta izmeklēšana.

Tas, ko liepājnieki uz brīdi publicētajos grozījumos ieraudzīja, sliktās priekšnojautas tikai paspilgtināja, jo bija redzams, ka teju par divām trešdaļām pilsētas teritorijas teikšana varētu būt valsts kapitālsabiedrībai, kurā pilsētas pārstāvjiem ir mazākums. Protams, var jau teikt, ka liepājnieku apelēšana pie vēsturiskajiem sasniegumiem – absolūti degradētas vides ar padomju militāro mantojumu, grimekļiem, piesārņojumu attīstīšana līdz industriālajiem parkiem un jaunām ražotnēm – ir tāda spēle uz jūtām, bet, piedodiet, kāpēc gan būtu jāsamierinās ar šādu valsts invāziju pašvaldības teritorijā bez cīņas?

Jaunā konservatīvā partija un satiksmes ministrs Tālis Linkaits virzās uz savu politisko apsolījumu vēlētājiem sakārtot un uzlabot lielo ostu pārvaldības modeli un par valsts kapitālsabiedrībām paredzēts pārveidot visas trīs lielās ostas – Rīgu, Ventspili, Liepāju. Ticu, ka tas nav darīts aiz ļauniem nolūkiem, jo mērķis taču ir uzlabot ostas pārvaldību, bet… Pats ministrs atzinis, ka ar Liepājas ostas pārvaldību viss ir kārtībā.

Liepājas SEZ ir atvasināta publiska persona, augstākā kolektīvā Liepājas SEZ uzraudzības un pārvaldes institūcija ir valde, kurā ir deviņi valdes locekļi: trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas domes un trīs uzņēmēju vides pārstāvji. Vai nav pietiekami reprezentabli un godīgi?

Piemēram, izveidotā Latgales SEZ arī ir tāda pati publiski atvasināta organizācija, Rēzeknes SEZ darbojas uz tādiem pašiem principiem. Savukārt 82 procenti tā saucamajā vakareiropā ostas ir pašvaldību pārvaldē. Skandināvijas ostas pamatā ir pašvaldību pārziņā.

Kapitālsabiedrības ir tendētas uz peļņas gūšanu. Bet tā nav vienādības zīme ar ražošanas attīstību un darbavietu radīšanu. Bet – tieši tas liepājniekiem ir svarīgi. Vai valsts kapitālsabiedrība, piemēram, kādā no nākamajām krīzēm Liepājas ostas nopelnīto naudu nevarētu pārdalīt citiem mērķiem? Varētu taču. Arī, piemēram, lai attīstītu kaut ko Rīgas ostā, nevis atstātu Liepājā, jo saimniekošanu Latvijas ostās esot jāuzlūko kā vienotu sistēmu, kura savā iekšienē nekonkurē. Tās ir bažas, ka gan Liepājas ostas, gan lielas pilsētas daļas dienaskārtību kāds noteiks no Rīgas. Lidosta taču arī galu galā atrodas SEZ teritorijā.

Uzņēmēji šobrīd bauda SEZ atvieglojumus – 80 procentu atlaidi uzņēmuma ienākumu nodoklim, 80 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim un citus. Kā būs tālāk? Kā būs ar ieguldījumiem? Nenoteiktība noteikti neveicina investīciju piesaisti.

Ne vienmēr no Rīgas var redzēt reģionu vajadzības. Nezinu, vai tas ir veiksmīgs piemērs, bet daļu bijušā metalurģiskā uzņēmuma teritorijas un mantas pārvalda valsts uzņēmums – Privatizācijas aģentūra. Kādi ir tās panākumi šīs teritorijas apgūšanā un attīstībā trīs četros gados? Cilvēki, droši vien aģentūrā cītīgi strādā, bet viņiem arī bez bankrotējušā metalurga ir daudz darāmā un par šo teritoriju gan jau viņiem galva sāp maz – viņi ir Rīgā. Galva sāp liepājniekiem, jo viņi dzīvo te – Liepājā.

Ints Grasis, izdevniecības ”Kurzemes Vārds” vadītājs