Pēc publikācijas par to, ka pie Liepājas robežas Brīvības ielā tomēr būs ar luksoforu regulējama gājēju pāreja un jau izsludināts iepirkuma konkurss, portāls saņēma kāda lasītāja vēstuli. 

Vīrietis pauda neapmierinātību: ”Lasīju komentārus un tomēr īsti nevaru atrast pilnībā nevienu (nepārspīlējot) lasītāju, kas atbalstītu izvēlēto veloceliņa risinājumu pie enkura – proti, luksofora izbūvi šajā vietā. Taču, neskatoties uz to, redzu ka pašvaldība ir izsludinājusi iepirkuma konkursu luksofora izbūvei šajā vietā, jau ir zināmi datumi utt.” ”Varbūt ir iespēja uzrunāt mūsu mēru U.Seska kungu, šajā jautājumā un pajautāt: kā tad īsti paliek ar ieklausīšanos iedzīvotājos? Piemēram, es redzu 32 atsauksmes, no kurām nav pilnīgi neviens atbalstošs viedoklis. 

Pašvaldības viedoklis un skaidrojums jau bija portāla publikācijā par šo tēmu. To gan nepauda domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, bet izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Un, lai varbūt arī kā daļai liepājnieku un mūsu lasītāju tas nepatiktu, par katru jaunievedumu mūsu pilsētā sabiedriskā apspriešana nav jārīko. Vismaz par katru uzstādāmo luksoforu.

Domes izpilddirektora vietnieks izskaidroja, kādēļ būs luksofors un nevis cits risinājums. Pirmkārt, tādēļ, ka tas ir ātrākais un lētākais variants. Otrkārt, tādēļ, ka tuneli šajā vietā nevar izveidot augstā gruntsūdens līmeņa dēļ, bet gaisa tiltam nepietiek vietas – tam jābūt ļoti augstam, lai pa apakšu varētu izbraukt kravas auto, līdz ar ko uzbrauktuvei jābūt garai un tā aizņem daudz vietas. Bet veloceliņa pagarinājums prasa milzu uzbērumu, jo blakus Brīvības ielai, kur celiņš būtu jābūvē, ir stipri dziļš grāvis.

Jā, arī es esmu no tiem liepājniekiem, kuri ar luksoforu regulējamu pāreju šajā vietā neuzskata par pareizāko un labāko risinājumu. Pilnībā pievienojos CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka Gvido Ķirsona viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu veloceliņa pagarinājums, ka ar luksoforu regulējamā pāreja negatīvi var ietekmēt satiksmes plūsmu pa Brīvības ielu, pikstundās veidojot sastrēgumus.

Taču diemžēl reizēm ir jāsamierinās ar risinājumiem, kas mums ne pārāk patīk.

Kaut te gribu teikt, ka patiesībā problēmas sakne ir citur – daļa gājēju un velobraucēju, nezinot satiksmes noteikumus vai vienkārši negribot par tiem atcerēties, rada bīstamas situācijas, kā dēļ IR JĀVEIDO regulējamā pāreja…

Ne reizi vien esmu sēdējusi pie pagaidām neregulējamās pārejas pie tā saucamā ”enkura” un vērojusi situāciju. Un ne reizi nav gadījies novērot, ka autobraucēji nerespektētu satiksmes noteikumus un nelaistu gājējus un velosipēdistus.

Problēma sākas citur. Ir daļa mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku, kuri ļoti labi zina savas tiesības, bet neko negrib zināt par pienākumiem. Proti, rada bīstamas situācijas, pirms ielas šķērsošanas nesamazinot ātrumu un nebrīdinot autobraucējus, ka gatavojas šķērsot brauktuvi…

Protams, kopš grozījumu izdarīšanas noteikumos, velosipēdistiem gan regulējamas, gan neregulējamas pārejas ir atļauts izmantot, nenokāpjot no braucamā. Taču ir viens ”bet”: gājējam un velosipēdistam pirms brauktuves šķērsošanas pa pāreju IR PIENĀKUMS pārliecināties, vai vadītājs viņu ir pamanījis un spēs apturēt braucamo! Un nevis lielā ātrumā iztraukties braucamajam priekšā, izmantojot savas tiesības…

Šādu situāciju pilsētā ikdienā ir gana daudz. Un, nedod Dievs, šoferītim nepaspēt nobremzēt… Viņam visu mūžu būs jādzīvo ar apziņu par notikušo. Kaut lieki piebilst, kurš būs lielāks cietējs – šoferītis, kurš dažādu iemeslu dēļ var nepaspēt apturēt auto, vai velosipēdists, kurš būs izmantojis savas it kā priekšrocības…

Tādēļ, manuprāt, ja nebija iespējams izbūvēt veloceliņa pagarinājumu, varbūt labāk bija atstāt situāciju, kāda tā ir – ar neregulējamu pāreju. Brauktuvi šķērsot ir iespējams! Un varbūt vēl labāk būtu līdzekļus, kas paredzēti ar luksoforiem regulējamas pārejas izbūvei, novirzīt mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku izglītošanai satiksmes noteikumos?

Lai neiznāk kā Katoļu un Peldu ielas krustojumā, kur savulaik tika izlietoti līdzekļi, izbūvējot luksoforus, bet tie tā arī nekad nav īsti funkcionējuši…