Atbilde uz jautājumu ir īsa: būtu! Ko tajā ietvert? Ir jānosaka vēl stingrāki ierobežojumi, nekā bija pagājušo ziemu. Tie, protams, tagad būtu jādiferencē. Faktiski es domāju, ka nevakcinētajiem pienāktos sēdēt mājās, viņi nekur nevarētu iet. Bet pārējiem – vakcinētajiem un pārslimojušajiem – būtu ierobežotas iespējas. Bet kaut kas ir jādara.

Vai valsts varai nebūtu pēdējais laiks parādīt mugurkaulu? Uzskatu, ka tas nekad nenotiks. Visas koalīcijas partijas jau domā tikai par vienu – kā mēs varētu nodrošināt, lai par mums iespējami vairāk vēlētāju nobalsotu nākamajās vēlēšanās, kas, kā zināms, ir diezgan tuvu.

Lūk, līdz ar to ir skaidrs, ka viņi neviens negrib ieviest nekādus ierobežojumus, jo tie būs nepopulāri. Turklāt viņi šādā veidā vairotu atbalstu tikai Gobzemam un Šleseram un vēl citiem, kas saradīsies.

Ir jāņem vērā, ka – lietošu profesora Venta Sīļa vienā intervijā minēto terminoloģiju – pēdējā laikā ir neiedomājami savairojušies autentiskie idioti. Es nezinu, kādēļ, bet cilvēku muļķībai, īpaši kareivīgai muļķībai, vairs nav nekādu robežu. Un tas ir bēdīgi.

Tas, ka mediķi šobrīd nejūt atbalstu, nemaina lietas būtību – ir jāstrādā, jo kovida pacientu ir ļoti daudz un viņu kļūst arvien vairāk un vairāk. Bail pat domāt, kas notiks pēc mēneša, diviem, ja mēs neko nemainīsim. Un strauji nemainīsim. Godīgi sakot, man jau šķiet, ka nu jau ir par vēlu.

Ivars Krastiņš, Liepājas Reģionālās slimnīcas ārsts