Protams, ka uz apdrošinātājiem paļauties var, jo, ja apdrošinātājs ir noslēdzis līgumus, tad tas līgumsaistības arī pilda.

Taču, kas attiecas uz šo vai līdzīgiem gadījumiem, tad jāsaka, ka apdrošināšana nav tā vienkāršākā lieta, – cilvēkiem, kas vēlas izmantot šos pakalpojumus, bieži vajadzīga palīdzība.

Jāatzīst arī, ka

cilvēki paši reizēm mēdz būt slinki – dokumentā vien saliek ķekšus un nopērk kaķīšus maisā.

Pēdējos gados šajā nozarē ieviesti pamatinformācijas dokumenti, kuros uz vienas vai divām lapām izklāstītas galvenās lietas par konkrēto apdrošināšanas produktu.

Ja nav vēlmes lasīt līgumu, kurš sastādīts, piemēram, uz desmit lappusēm, tad vismaz jāiepazīstas ar šo pamatinformācijas dokumentu.

Ja ar to nepietiek, tad rosinātu zvanīt vai rakstīt apdrošinātājam, jautājot, kādi konkrēti riski tad tiek segti, lai nebūtu jāpērk šie kaķi maisā.

Mēs kā asociācija esam sagatavojuši metodisko materiālu par apdrošināšanu pamatskolas skolēniem, un bērni ļoti bieži par apdrošināšanu jau saprot vairāk nekā pieaugušie.

Ir labi, ka par apdrošināšanas jautājumiem runā, jo tas palīdz arī apdrošinātājiem labāk savu produktu iepakot un saprotamāk skaidrot klientiem, bet, no otras puses, cilvēkiem rodas izpratne par apdrošināšanu.

Ja apdrošinātāji sakarīgi un labi strādā, tad pēc dabas stihijām, no kurām lielākās līdz šim bijušas Jēkabpilī un Tērvetē, apdrošināšanu pērk vairāk un labāk.

Klientu skaits pieaug, bet lielākoties tajās pusēs, kur šīs nelaimes ir notikušas, – Dobeles vai Jēkabpils pusē.

Domāju, ka arī pēc nesenās vētras un anormālām lietavām, kas nesa postījumus Latvijas centrālajā daļā, klientu skaits apdrošinātājiem pieaugs.

Tas, kas jādara apdrošinātājiem, ir jāmobilizē darbinieki, jāstrādā ātri, skaidri un jāpalīdz klientiem arī ar avansa maksājumiem. Operatīvi jāpalīdz noregulēt atlīdzības, lai klienti ātri var tikt pie sausiem mājokļiem.

Cilvēkiem ir jāsajūt, ka apdrošināšanai ir nozīme.

Mūsu asociācijā darbojas arī ombuds jeb ārpustiesas atlīdzību strīdu izskatīšanas institūcija, kas gadā izskata vidēji ap 30 strīdiem.

Lielākā daļa strīdu ir par trim apdrošināšanas veidiem – īpašuma apdrošināšanu, transportlīdzekļu brīvprātīgu apdrošināšanu (KASKO) un veselības apdrošināšanu.

Mani priecē, ka pēdējos gados aizvien biežāk šie strīdi beidzas ar izlīgumu, piemēram, klients atzīst, ka nopircis polisi, bet nav lasījis līgumu, bet apdrošinātājs piekrīt, ka varējis noteikumus viņam izskaidrot labāk.

Katram atzīstot savu vainu, abas puses spēj arī par kaut ko vienoties. Tā ir pēdējo gadu tendence, kas ir laba.

Rupji rēķinot, visās strīdu lietās, ko izskata ombuds, nedaudz vairāk par pusi gadījumu lēmums ir par labu apdrošinātājiem, aptuveni trešdaļa – par labu klientiem, bet pārējos strīds beidzies ar izlīgumu.

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.