Pirmais, ko gribas atbildēt uz jautājumu, kāpēc tā notiek, – tāpēc, ka pludmales ir par baltu velti. Protams, tā ir retorika, taču ir tāda sabiedrības iezīme. Ja kaut kas ir tepat un pierasts, tad, lai kas tas arī būtu un cik unikāls būtu, visiem nesanāk to novērtēt.

Atkritumu problēma pludmalēs gan ir plašāka, un nebūtu visa vaina jāgrūž iedzīvotāju virzienā. Gružu uzkrājumu iemesli ir plašāki nekā tikai cilvēki, kas nevīžīgi izturas pret dabu.

Protams, nevar arī visu norakstīt uz kuģiem, vēju un viļņiem, taču plastmasas un iepakojuma jautājumi ir jau izgājuši ārpus iespējas cilvēkam tikai ar individuālo darbību kaut ko mainīt.

Šeit ir lielāka ražotāju un tirgotāju atbildība, arī likumdevēju atbildība. Lieli vispārinājumi mūsdienās ir bīstami.

Cilvēki ir dažādi, daudzi lasa atkritumus mežos, staigā gar jūru ar maisiņiem, cenšas pieskatīt gan savas tuvākās vietas, gan arī tālākas.

Jā, atpūtnieki Liepājā zina, ka vakarā pēc viņiem pludmali uzkops. Taču gan pašvaldībai, gan arī citiem ir jāmēģina cilvēku uzvedību mainīt. Tāda ir bijusi pagājušā gadsimta uzvedība un ne jau tikai pie mums, arī citur pasaulē.

Līdzatbildību par apkārtējo vidi nevar radīt vienā gadā. Taču jādara tikpat centīgi kā jāveic apsaimniekošanas darbi. Nevajag uzskatīt, ka es jau viens pats neko nevaru.

Jānis Ulme, Zilā karoga programmas koordinators Latvijā