Pēdējo gadu laikā ne tikai iebraucējiem, bet arī vietējiem
iedzīvotājiem neapšaubāmi ir pamanāms, ka Liepāja kļuvusi sakoptāka un
skaistāka.

Kā piemēru varam ņemt kaut tikai vienu ielu – Ganību ielu. Jau
sākot no kanāla, no Jaunā tilta. Nobraucot no tilta redzama alus ražotne. Interesanta
ēka. Gāzes kantoris un tā apkārtne sapucēta, ap teritoriju uzsliets žogs. Skats
acij tīkams. Pabraucot tālāk – autoserviss un automazgātava. Cietums uzposts un
sakopts. Seko veikaliņi un ”Hesburger” ēka, tad 6.vidusskola, privātmājas… Atskatoties
20 gadus senā pagātnē, atšķirība ir milzīga.

Arī tālāk Ganību ielā daudz sakārtotu objektu, piemēram,
bijušais zvejnieku nams, Veco ļaužu māja, bērnudārzi. Izveidots jauns zemnieku produkcijas
veikaliņš. Sakārtots krustojums pie degvielas uzpildes stacijas ”Statoil”, kur
sadalās Ganību un Zirņu iela. Līdz pat pilsētas dienvidu robežai Ganību iela
sakārtota!

Ja paskaita, cik pilsētvides sakārtošana kaut šajā vienā
objektā maksājusi! Un cik bijis nepieciešams laika, lai šos darbus paveiktu!

Skumji, ka liepājnieki, kuri nemitīgi sūdzas, ka pilsētā
nekas nenotiek, neizprot, ka uzlabojumiem nepieciešams laiks. Nekas nenotiek
momentā, kā uz burvju mājienu. Ir brīnišķīgs teiciens: mājā vai dzīvoklī
remontu var tikai iesākt, nobeigt to praktiski nav iespējams. Vispirms padzīvo
vienā istabā, lai izremontētu otru, tad remontē nākamo istabu, vannas istabu,
virtuvi, koridoru… Gala rezultāts ir tāds, ka vienā galā darbu beidzot, no
otra jāsāk otrs riņķis…

Pilsētā jācenšas paskatīties uz labo, kas noticis un
paveikts. Liepājā savestas kārtībā ne tikai ielas. Mājas ir sakārtotas. Tas, ka
nokaltušos  un nepietiekami stipros kokus
pie mums Liepājā izgāž vējš, manuprāt ir ļoti labi. Ar vēja palīdzību notiek
sava veida sanitārā cirte.

Žēl vienīgi, ka par cilvēku attieksmi pret līdzcilvēkiem un
lietām manī nav tik pozitīvas izjūtas. Kaut no otras puses, paskatoties,
piemēram, Dziesmu svētkus, ir gana liepājnieku, kuri vēlas darboties un dara
to. No Liepājas taču Dziesmu svētkos piedalījās ap tūkstoti dalībnieku! Tas
nozīmē, ka cilvēki nestāv malā. Ir taču dažādas Liepājas Tautas kultūras un
mākslas centra aktivitātes, ir Jauniešu māja un dažādi projekti, kur
līdzdarbojas jaunie.   

Nereti gānās uz Fonteinu. Taču, lai kāds ir Fonteina klubs,
tas tomēr ir. Un daļai sabiedrības šī iestāde ir interesanta. Tāpat promenāde
ir sakopta. Skat, neveiksmīgais kalniņš jau tiek remontēts pa otram lāgam!

Pilsētā kaut kas notiek! Diemžēl laikam cilvēkiem ir pārāk
īsa atmiņa…

Ļaudīm būtu jāmaina domāšanas veids. Varbūt būtu vērts
paskatīties tālāk par savu durvju priekšu, lai pamanītu labo un jau paveikto. Nevis
meklēt slikto, bet spēt ieraudzīt arī labo.

Spilgts piemērs ir māja, kurā dzīvoju. Tā ir daudzdzīvokļu
māja, kura vēl pirms gadiem sešiem septiņiem bija nesakārtota. Mājā ir mājas
vecākie, kuri ir sētnieki, grāmatveži, atbildīgie, mājas policisti vienā
personā. Tas ir vienreizēji, kā šie cilvēki strādā, ko viņi ar māju pēdējo
pāris gadu laikā izdarījuši! Kā viņi plēsās, kamēr iedzīvotājiem pierādīja, ka
māja ir jāsiltina! Tagad ēka ir skaista, ap to ir sakopta vide, izsmēķi
nemētājas. Ir sataisītas taciņas, izveidotas puķu dobes.

Ja katrs tā darbotos savā mājā un tās apkārtnē, Liepāja būtu
ļoti skaista pilsēta. Vien pārcensties arī nevajadzētu, lai rezultāts nebūtu
pārmērīgs sterilums, kāds ir vienā no kaimiņu pilsētām, lai nepazustu Liepājas
īpašais smeķis.

Nav māksla brēkt, ka kaut kas pilsētā vēl nav padarīts.
Daudz vērtīgāk ir pašam ķerties klāt un kaut ko paveikt.

Internetā ļoti bieži ir negatīvi un nievājoši komentāri.
Manī tie raisa jautājumu: ko tu esi izdarījis, lai tā nebūtu? Ko tu pats esi
paveicis pilsētas labā? Jāsāk ir katram pašam ar sevi! Tīrs ir nevis tur, kur
tīra, bet gan tur, kur nemēslo!