Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vakar nākusi klajā ar reģionālās reformas prezentāciju, kurā piedāvā izveidot 35 lielas pašvaldības. Liepāja ar astoņiem novadiem tādā gadījumā veidotu vienu plašāko pašvaldību ar lauku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās un pēc iedzīvotāju skaita – trešo lielāko Latvijā.

Mistrijā mums šodien (t.i., 10. aprīlī) demonstrēja reformas karti un pētījumus par iedzīvotāju paražām lietot mobilos telefonus. To visu mēģināja saistīt ar piedāvājumu, kurā Liepāja kļūtu par lielāko pašvaldību pēc platības un vienu no lielākajām pēc iedzīvotāju skaita. Tas būtu skaidrs. Jautāju – vai ir veikts zinātnisks pētījums par reformas ietekmi uz reģionu attīstību tuvākajos desmit gados? Atbilde bija – nav veikts. To jautāju, jo 2013. – 2017. gadā Saeimā regulāri bija ziņojumi par reformu un tie vienmēr ir bijuši negatīvi.

Tādi zinātniski pētījumi ir veikti vairākās citās Eiropas valstīs, un tajos konstatēts, ka pašvaldību pakalpojumu kvalitāte un teritoriju attīstība nav saistīta ar teritoriju lieluma maiņu. Mums savukārt tiek uzlikts, ka pašvaldību lieluma maiņa atnesīs ekonomisko izaugsmi un uzlabos pakalpojumu kvalitāti. Ja pētījums nav veikts, tad, manā izpratnē, mazliet šaujam uz labu laimi.

Negribu teikt, ka no pašvaldības viedokļa mēs esam pret reformu. Tā ir nepieciešama. Vai tā nepieciešama tik strauja? Vai tai nav jābūt pakāpeniskai? Pie tik strauja lēmuma tomēr ir nepieciešams arī sabiedrības viedoklis. Ne tikai no savēlētajiem deputātiem, bet arī no cilvēkiem, kas viņus ir ievēlējuši. Varam runāt, vai tā ir aptauja vai referendums. Bet viedoklis ir jāpaprasa.

Reformā mums piedāvā veidot Liepāju ar lauku teritoriju un ar vienu domi. Deputātu skaits būtu lielāks par pašreizējiem 15. Nav konkrētas atbildes, cik.

Mani interesē daudzi mazie jautājumiņi, uz kuriem nav atbildes. Piemēram, valsts funkcijas – Lauku atbalsta dienests, policija un citi pakalpojumi. Vai tos saglabās? Pēc kāda principa? Un pašvaldības pakalpojumi – izglītības sfēra, Sociālais dienests, būvvalde, Pašvaldības policija un virkne citu, nav precīzu atbilžu, kā to visu plāno.

Pašreiz izskatās, ka tas viss tiks vienkārši nogrūsts uz pašvaldību. Ja veido pašvaldību – Liepāja ar lauku teritoriju –, tātad Liepāja par to visu atbildēs. Tātad mums būs jāpieņem lēmums, piemēram, vai atstāsim Pašvaldības policiju Nīcā vai ne? Varam runāt par piedzimšanas un citiem pabalstiem, kuri dažādās vietās ir atšķirīgi. Ja to visu nogrūž uz jauno pašvaldību, lai pati tiek galā, tas uztrauc.

Galu galā mani ir ievēlējuši liepājnieki, un mani interesē, vai liepājnieki kaut ko no šīs reformas iegūs. Māc bažas, ka ieguvumu var nebūt. Pašlaik Liepājas attīstība ir ļoti strauja, iegūts pilsētas vārds un zīmols, sporta un kultūras pasākumi, par to visu esam cīnījušies gadiem ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā.

Neveiksmīga reforma var dot attīstībai atsitienu uz ilgākiem gadiem, ja mums būs jākoncentrējas uz laukiem, kā sakārtot visu šo struktūru.

Ka nepazaudējam attīstības dinamiku. Mums šodien sauca ciparus, kāda būs administratīvo izmaksu ekonomija, es ļoti apšaubu tos, neviens nav parādījis, kā tie skaitļi iegūti.

Neesmu pret reformu, bet nevaru to pieņemt tik strauji. Loģiskāk būtu iet solīti pa solītim. Apvienoties atsevišķiem novadiem. Ar vairākiem griezieniem vai ar diviem soļiem. No pilsētas viedokļa mēs varētu paskatīties uz teritorijām, kas mums ir interesantas, Nīca un Grobiņa, kur pilsētai savas ambīcijas. Pēc kādiem gadiem varētu runāt vēl. Mani biedē steidzamība, neatbildēti jautājumi un tas, ka neesam paprasījuši cilvēkiem. Būtu demokrātiski pajautāt.

Reforma varētu dot daudz laba. Piemēram, būvuzraudzība. Kāpēc ne? Pastāv jau tagad apvienotas būvvaldes.

Sociālā aizsardzība – var mazāk tērēt administratīvām izmaksām. Gružu apsaimniekošana – ir jau pozitīvi piemēri. Liepāja un kaimiņu pašvaldības apvienojās šajā darbā, Nīca un Durbe negāja kopā. Tie, kuri apvienojās, ieguva lētākas izmaksas.

Bet labās puses ir vēl neizskaidrotas, un katrā jomā ir jautājumi, kā tas varētu būt.

Termiņš 2020.gads ir ļoti straujš. 14. maijā par reformu ziņojumam ir jāiet uz Saeimu. Un decembrī reformai jābūt galīgā lasījumā pieņemtai. Burtiski tikai līdz decembrim mums ir laiks diskutēt, vienoties vai ne. Esmu runājis ar dažādiem cilvēkiem tieši un netieši, trīs dienas jau dzīvoju Rīgā, man ir skaidrs, ka valdībā reformai ir atbalsts. Ja valdība būs spēcīga, tad nekādas kavēšanās ar to nebūs. Man nav par to šaubu – reforma notiks, ja vien valdība nekrīt. Reforma ir iespējama arī tad, ja pašvaldības tam nepiekritīs. Ar likuma spēku pašvaldības var nostādīt fakta priekšā.

Jānis Vilnītis, Liepājas domes priekšsēdētājs