Veicu nelielu analīzi par pēdējo gadu ieņēmumiem Liepājas
pašvaldībā, jo manu uzmanību šai tēmai piesaistīja raksts ”Dienas Biznesā”,
kurā bija grafiks, kas parādīja, ka dramatiski pilsētas ienākumi krītas.

Datus, kurus izmantoju, ieguvu no deputātiem izsniegtajiem
materiāliem: plānotais budžets, budžeta grozījumi un tā izpilde. Taisnības
labad jāatzīmē, ka šī informācija nav pilnīga, jo bieži trūkst atsevišķu
pārvalžu detalizētās tāmes (esam par to iebilduši jau iepriekš), kas nav
pievienotas arī 2015.gada budžeta izpildei, tātad reālam faktam.

Tāpat nevaru būt drošs par atsevišķu ciparu pareizību, jo
nezinu kā tie iegūti, piemēram, IIN ieņēmumi, vai tur tiek pieskaitīti arī
valsts kompensācijas vai nē.

Analizējot reālo ieņēmumu izpildi (kopējos ieņēmumos nāk
klāt arī azartspēļu nodoklis un nenodokļu ieņēmumi par kādiem maksas veiktajiem
pakalpojumiem un soda naudas, valsts mērķdotācijas, transfēri, dotācijas no
pašvaldību izlīdzināšanas fonda u.c.), nākas secināt, ka kopējie pašvaldības
budžeta ienākumi no 2010.gada ir patstāvīgi auguši. Izņēmums ir 2015.gads, kad
krītas gan pašvaldības kopējie ienākumi, gan IIN, kas uz budžetu atstāj
vislielāko iespaidu (46% no visiem ienākumiem).  Pēc grafika var redzēt,
ka būtisks ieņēmumu pieaugums noticis 2014.gadā, ko var saistīt ar strauju IIN
pieaugumu un arī saņemtajām dotācijām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda: 
2013.gadā – 1 071 497 eiro, 2014.gadā – 1 031 616 eiro, 2015.gadā – 2 734 449
eiro, 2016.gada plāns – 7 258 358 eiro.

Savukārt IIN pieaugums ir skaidrojams ar minimālās algas
palielināšanu, kas atstāj iespaidu gan uz privātajiem darba devējiem, bet
noteikti ne tik lielu, jo joprojām Latvijā aplokšņu algas sastāda ap 40% un
Liepājā dēļ tekstilnozares vēl vairāk, gan uz valsts un pašvaldības iestāžu
darbiniekiem. Šeit iespaids ir vēl lielāks, jo, pirmkārt, netiek maksātas algas
aploksnēs, otrkārt, cenšas mainīt atalgojumu uz augšu proporcionāli visiem.

Savukārt Liepājā vairāk kā 50%  iedzīvotāju ir nodarbināti valsts un
pašvaldības darbā, kas savukārt ir kropli no ekonomikas viedokļa, jo loģika
jābūt tādai, ka katrs, kurš veic komercdarbību un uzņēmējdarbību saražo
pievienoto vērtību un maksā nodokļus, par kuriem algot skolotājus, policistus,
ārstus, ugunsdzēsējus, cietumu uzraugus utt. Daudzinātais sauklis, ka esam
rūpnieciska, tātad uzņēmēju pilsēta, neiztur kritiku, jo uzņēmēju skaita ziņā
uz 1000 iedzīvotājiem esam zem Latvijas vidējā.

Es jau iepriekš esmu minējis, ka pilsētai jābūt spējīgai
attīstīties un pastāvēt nākotnē pašai bez dotācijām un arī bez fondu naudas, jo
ES Struktūrfondu līdzfinansējums nav bezgalīgs un šis ir pēdējais dāsnais
atbalsta periods.

Ir labi, ka mums ir jauna koncertzāle, kur dzīvot
simfoniskajam orķestrim, bet jautājums ir vai tas dos pilsētai ekonomisko
attīstību, jeb būs papildus slogs budžetam. Šeit pēdējās izmaksas, kas bijušas ”Lielā
dzintara” sakarā: 2013.gadā – 10 000 eiro; 2014.gadā – 13 559 549 eiro,
ņemti kredīti 8 459 748 eiro apmērā; 2015.gadā – 15 747 031 eiro,
ņemti kredīti 12 943 722 eiro apmērā; 2016.gada plāns uzturēšanai – 1 141
652 eiro.

Kā vienu no darbiem, ko veic pašvaldība, atbalstot savus
uzņēmējus MVU, ir projektu līdzfinansējums, kas tika palielināts 2014.gadā pēc
mūsu ierosinājuma: 2013.gadā – 13 650 eiro, 2014.gadā – 62 250 eiro, 2015.gadā
– 62 250 eiro, 2016.gada plāns – 62 250 eiro.

Protams, ka MVU ir pateicīgi par šādu atbalstu, jo caur šiem
projektiem tiek uzrunāti jaunie uzņēmēji Start Up ( KBI) un finansēta kāda
atsevišķa pilsētai svarīga nozare (viesnīcas, tūrisms utt.). Taču, ja
salīdzinām naudu, cik pilsēta tērē vienam koncertam vai kādam atsevišķam ar
sportu saistītam pasākumam, tad šīs summas ir salīdzināmas vai pat krietni
lielākas. Pilsēta ir lēmusi par atbalstu Bridža čempionātam 2016.gada jūlijā – nepilni
20 000 eiro, bet pirms tam vēlējās ap 30 000 eiro.

Domāju, ka pilsētas svarīgākais jautājums, kas saistās ar
ekonomisko attīstību ir iedzīvotāju skaits, kurš nepārtraukti sarūk (pat pēc
oficiālās statistikas, kas ir apšaubāma) un rada daudzu izmaksu celšanos par
pakalpojumiem, piemēram, ūdens un kanalizācija, sabiedriskais transports u.c.
Palielināt iedzīvotāju skaitu ir grūti, bet tam būtu jābūt kā vienam no mērķiem
un izaicinājumiem, ja gribam, lai pilsētā būtu labas kafejnīcas, restorāni,
veikali, frizieri un citi pakalpojumu sniedzēji, kas ir atkarīgi no cilvēku
plūsmas, daudzuma. Iedzīvotāju skaits ir arī par iemeslu problēmām daudziem
pakalpojumiem, ko nodrošina pašvaldība, t.sk., skolas, pirmskolas izglītības
iestādes, siltums, ūdens u.c.

Gan iepriekšminēto maksājumu celšana, gan skolu slēgšana un
turpmāka izmaksu pieaugšana sabiedriskajam transportam:  2013.gadā – 4 510 635
eiro, 2014.gadā – 6 322 678 eiro, 2015.gadā – 7 322 859 eiro, 2016.gada
plāns – 7 706 286 eiro.

Viens no ceļiem kā risināt šo jautājumu (ne vienīgai un ne
galvenais, jo svarīgi ir arī nodarbinātība, kas pilsētā ir zema, algu lielums,
u.c.) ir risināt dzīvokļu fonda jautājumu – remontējot esošo fondu, būvējot
jaunu dzīvojamo fondu.

Abi šie risinājumi prasa pašvaldībai panākt MK noteikumu
izmaiņu, lai šādu fondu varētu piedāvāt ģimenēm, kas nav maznodrošinātie vai
kādu citu sociālo problēmu apgrūtinātas. Taču šobrīd tam ir bijis pateicīgs
laiks, ņemot vērā Liepājas Partijas klātbūtni pie Koalīcijas galda.

Šobrīd pašvaldība remontiem tērē gadā apmēram 80 000
eiro, bet tukšo dzīvokļu uzturēšanai – 50 000 eiro. Šie cipari, gan ne
vienmēr ir precīzi budžetā atrodami, jo slēpjas Nekustamā īpašuma pārvaldes
atsevišķajā budžetā ailītē: ēku, būvju un telpu remonti (2015.gadā – 111 323
eiro). Šis faktiski ir arī vienīgai lielais mūsu uzstādījums 2016.gada budžetam
– palielināt tukšo pašvaldības dzīvokļu remontu izmaksas, lai to varētu
piedāvāt rindā esošajām ģimenēm, iedzīvotājiem.