Stājoties spēkā “Administratīvās atbildības likumam”, no 1. jūlija vairs nepastāv regulējums, kas ļautu administratīvi sodīt personas par nelikumīgu prostitūciju. Tā tas paliks līdz brīdim, kamēr valdība spēs vienoties par “Prostitūcijas ierobežošanas likumu”.

Tieši “Martas” Liepājas filiālē redzeslokā nav nonākuši gadījumi, kas saistās ar prostitūciju, Rīgā izplatība ir jūtamāka. Tomēr Liepāja ir liela pilsēta, tādēļ šaubos, ka šeit nav cilvēku, kas piedāvātu seksuālos pakalpojumus vai kāda, kas tos organizē. Liela daļa prostitūcijā iesaistīto cilvēku, lai izdzīvotu šī pakalpojuma sniegšanas vidē, ir psiholoģiski norobežojušies, cenšas neatzīt šo problēmu. Arī Rīgā ir ļoti grūti atrast ceļu pie prostitūcijas upuriem. Reti viņi vēršas pēc palīdzības. Ļoti iespējams, ka arī Liepājā lielu lomu spēlē psiholoģiskais aspekts, kādēļ cietušie pie mums nenonāk.

Centra “Marta” nostāja – jāmaina pieeja, līdzīgi kā ir ziemeļvalstīs, kur uzsvars tiek likts uz pieprasījuma mazināšanu, vēršanos pret to. Savukārt prostitūcijā iesaistītās personas ir tās, kuras saņem atbalstu un palīdzību, nevis tiek sodītas. Pamatojums tam ir fakts, ka lielākā daļa no prostitūcijā iesaistītajiem tādā situācijā nonākuši ne aiz brīvas gribas. Nereti tie var būt cilvēku tirdzniecības upuri, kas bēdīgu dzīves apstākļu dēļ neredz citu izeju.

Ļoti daudzi pētījumi apliecina, ka prostitūcijā nonākušās sievietes jau iepriekš piedzīvojušas seksuālo vardarbību gan ģimenē, gan ārpus tās. Seksuālo pakalpojumu sniedzēja pati ir cietusī persona, tādēļ nav loģiski un ētiski sodīt cilvēku, kurš nonācis šādā situācijā.

Iekšlietu ministrijas sagatavotais prostitūciju regulējošais likumprojekts tika virzīts uz Saeimu, taču politiķiem bija ļoti dažāds viedoklis. Centrālā diskusija bija tieši par šo pieejas maiņu, proti, vai nu mēs uztveram prostitūciju kā nevēlamu parādību un pakalpojama sniedzēju sodām, vai arī ņemam vērā citu valstu pieredzi, ka prostitūcijā nonāk cilvēki ne brīvas izvēles dēļ. Dzīves krīzē viņi ir viegli ievainojami un iesaistāmi.

Daudzās Eiropas valstīs ir tā saucamās izejas programmas, kas palīdz prostitūcijā cietušajiem apgūt jaunas amatprasmes, uzsākt jaunu dzīvi. Tas ir komplekss palīdzības veids, kurā ietverta arī atkarību apkarošana, ja tāda nepieciešama.

Pareizi būtu, ja represīvie soļi tiktu sperti pret sistēmu, vidi, kas ļauj pastāvēt prostitūcijai. Tiktu sodīti cilvēki, kas meklē, pērk šo pakalpojumu. Tāpat interneta portālu uzturētāji, kas atklāti uztur šo platformu, kur tiek piedāvāti prostitūcijas pakalpojumi.

Juris Dilba, centra”Marta” Liepājas filiāles vadītājs