Šovasar no tradicionālajiem masu pasākumiem nenotika tikai Līvas ciema svētki un Jūras svētki klasiskajā masu svētku formā – tādi tie nebija iespējami. Jūras svētkus piedāvājām trīs dienu garumā tādus, kādi atbilda epidemioloģiskās drošības normām – tāpēc bija pastaiga ar plašu programmu, no ezera līdz jūrai, ar smilšu skulptūru. Regulāri Rožu laukumā notiek amatnieku tirdziņi, lai arī šogad bez pārtikas tirgošanas.

Ja mēs rīkojam, tad gribam, lai masu pasākums ir labi sagatavots. Tas ir darbietilpīgi, aizņem vismaz trīs mēnešus, piemēram, tāds notikums kā 18.novembra atzīmēšana. Organizēšanu ietekmē arī neziņa par to, kāda būs epidemioloģiskā situācija un kādi būs drošības noteikumi pēc dažiem mēnešiem vai nedēļām. Pašlaik plānojam valsts svētku mēnesi, un mēs nevaram slēgt līgumus, lai nebūtu atkal jāpārceļ pasākums uz nākamo gadu.

Šogad nerīkojām arī masveidīgu Jāņu atzīmēšanu, jo atļaut brīvdabas svētku teritorijā piedalīties 500 cilvēkiem, bet pārējiem pateikt – jūs te nākt nevarat! – nozīmētu svētkus sabojāt. Tāpēc pašvaldība organizēja divus mazos kultūras projektu konkursus. Atbalstītie projekti saņem finansējumu un tiek realizēti, arī ļoti populārās vietās.

Nevaram mēs, Kultūras pārvalde, ietekmēt ārējo producentu darbu. Citus gadus Liepāja ir piepildīta ar ārējo producentu pasākumiem, un tā ir viņu izvēle, rīkot vai ne. Piemēram, “Summer Sound” organizētāji izlēma festivālu šogad nerīkot.

Sestdien Jūrmalas parkā notiks ārēja producenta veidota deju horeogrāfa Jāņa Purviņa 50 gadu jubilejas deju izrāde skatītājiem bez maksas, tomēr ierobežotā teritorijā, un ienākušo cilvēku daudzums būs jāuzskaita epidemioloģiskās drošības dēļ. Savi sarīkojumi zem klajas debess bija Liepājas teātrim un “Lielajam dzintaram”, vēl notiks Mākslas forums. Irita Kalēja producē koncertus uz ūdens.

Tas, ka citi šovasar rīkojuši masveidīgus pilsētu svētkus, nenozīmē, ka arī mums tā būtu bijis jādara.

Pats biju pasākumā citā Kurzemes pilsētā un, vērojot notiekošo, domāju, ko gan dara policija? Kādos gadījumos izvērtē, ka ir drošības normu pārkāpumi?

Pēc savas pieredzes es pieļauju, ka šādi pārkāpumi bija. Mēs pārstāvam pašvaldību, mums jābūt atbildīgiem, un mēs atbildam par epidemioloģisko drošību pasākumos.

Zinu, ka daļa cilvēku ir neapmierināti, ka pasākumos prasa uzrādīt sertifikātu un identifikācijas dokumentu, to var reizēs, kad ir neliels skaits apmeklētāju. Ja mēs būtu rīkojuši Jūras svētkus pierastajā formātā, tad tajos drošību būtu neiespējami kontrolēt vai arī apsardze un teritoriju iežogošana tos ļoti sadārdzinātu.

Šī siltā vasara Liepājā bija ļoti laba no tūrisma viedokļa, izcila, lai pavadītu dienas pludmalē, pilsētas naktsmītnes bija apmeklētas. Masu pasākumi nebūtu bijuši tikai liepājniekiem vien. Ļoti labos epidemioloģiskajos apstākļos mēs būtu lūguši pasākumiem papildu naudu, diemžēl tādas situācijas nebija.

Norisei ārā septembrī Kultūras pārvaldē pašlaik gatavojam Dzejas dienas, bet oktobra beigās piedāvāsim “Izgaismoto Liepāju”.

Juris Jirgens, Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs