Spriežot pēc izskanējušajiem partiju līderu viedokļiem, jaunā koalīcija varētu tik veidota bez “Saskaņas” un “KPV LV”, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Viņaprāt, jaunā koalīcija varētu būt kombinācija “visi, izņemot “KPV LV un “Saskaņu””, pirmkārt, izņemot tieši “Saskaņu” un pēc tam – “KPV LV”. Šādā gadījumā veidotos aritmētiski pietiekami stabila koalīcija no pārējiem spēkiem, pieļāva politologs, norādot, ka koalīcijas veidošanas process būs pietiekami ilgstošs un sarežģīts, kurā valdošās koalīcijas trīs partijas – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) un “Jaunā vienotība” (JV) pagaidām būs vērotāji.

“Varbūtība, ka “KPV LV” paliek ārpus koalīcijas ir, jo pārējās partijas var izveidot pietiekami stabilu koalīciju, jautājums, cik stabilu iekšēji. Tajā pašā laikā pārējās partijas, kas iekļuvušas Saeimā, ļoti vienotā frontē paziņojušas, ka ar “Saskaņu” koalīcija netiks veidota, tomēr tas pats kategoriski nav paziņots par “KPV LV”. “KPV LV” ir pietiekami daudz ambīciju, lai partija nepaliktu ārpus šī sarunu procesa par koalīcijas veidošanu. Vienlaikus solījumi par sarkanajām līnijām no citu partiju puses, šķiet, noteikti paliks spēkā,” sacīja politologs.

Būtiski, lai, meklējot pareizo koalīcijas modeļa izvēli, partijas nepārcenšas, lai vēlētājiem nebūtu pārāk ilgi jāvēro “politiskās virtuves ķīseli” un nebūtu liela vilšanās, teica Rozenvalds, piebilstot, ka vēlētāji esot vēlējušies sodīt pie varas esošos, bet šī sodīšana neesot izdevusies tik barga kā cerēts. Realizēt, viņaprāt, nebūs viegli arī vēlētāju vēlmi pēc kaut kā jauna, jo, ja koalīcija tiek veidota bez “Saskaņas” un KPV LV”, tad jaunajiem spēkiem, kas vēlējās veco partiju nomaiņu, nekas cits neatliks, kā ar tām sadarboties. Šāda gadījumā realizēt “jauno politiku” iespējams nebūs tik vienkārši.

“Būtisks jautājums, kā jaunās iespējamās koalīcijas partijas varēs vienoties, kā un par ko. Piemēram, jautājums, cik lielā mērā bieži vien ļoti uzsvērti liberāls uzstādījums, kāds ir “Attīstībai/Par!”, ies kopā ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) konservatīvo ievirzi? Ļoti iespējams, ka Ziemassvētkus vai Jauno gadu sagaidīsim ar Māra Kučinska (ZZS) uzrunu,” piebilda politologs, norādot, ka koalīcijas veidošanas process būs interesants, prasīs daudz laika, taču nav absolūti neizpildāms.

Eksperts atzīmēja, ka šāda situācija ar tik daudziem koalīciju veidojošiem spēkiem nav bijusi kopš 6.Saeimas. Tomēr viņš vērsa uzmanību, ja valdība tiks veidota no piecām partijām, tad, visdrīzāk, tas nebūs rekords, jo Andra Šķēles trīs valdības sastāvējušas no septiņām partijām.

Viņaprāt, koalīcijas lielais jautājums būtu, kurš būs tās motors jeb premjers. “Runājot par koalīcijas iespējamo vadītāju, galvenā problēma ir tā, ka visi pretendenti ir spēkos līdzīgi. Jānis Bordāns sacījis, ka JKP būs spēks, kas vadīs valdību, taču pārējo spēku reakcija varētu būt: “Kas tu tāds esi?” Tāpat JKP Jutu Strīķi vēlas virzīt par tieslietu un iekšlietu ministri, taču kā to varētu savienot, ja viņai ir vislielākais svītrojumu skaits un ja Bordāns runā par respektu pret vēlētāju izvēlēm?” vaicāja Rozenvalds.

Komentējot iespējamo sabiedrības neapmierinātību, ja koalīcija tiktu veidota bez “Saskaņas” un “KPV LV”, politologs skaidroja, ka vēlēšanu rezultāti atspoguļo to, ko jau vairākas reizes teikusi “Saskaņa”, proti, jau vairākas reizes ievēlētā lielākā partija “paliek ārpusē”. “Skaidrs, ka mums ir īpaša situācija šajā ziņā, bet tas tomēr nav īsti normāli,” piebilda politologs.

Vērtējot pārmaiņas, ko jaunā koalīcija varētu nest Latvijai, eksperts skaidroja, ka, lai gan daudzos gadījumos starp partijām ir diezgan atšķirīgi viedokļi, spriežot pēc to programmām kopumā, nekādi radikāli pavērsieni sociāli ekonomiskā politikā mūs negaida. Tajā pašā laikā nevienus no lielajiem solījumiem pilnībā izpildīt varētu būt neiespējami, jo detaļās partijām ir pārāk atšķirīgi viedokļi.

“Domāju, ka saglabāsim arī ārpolitisko orientāciju uz rietumiem, proti, uz Eiropas Savienības (ES) kodolu un NATO. Taču arī šeit viss nav tik skaidrs, jo “velns slēpjas detaļās”. Piemēram, “Attīstībai/Par!” ir redzējums par federālisma ievirzi Eiropā, kamēr pārējiem spēkiem šajā jautājumā ir atturīga nostāja. Tādēļ ne viss ir pilnībā skaidrs arī par tālāku virzību uz Eiropu – vai tuvināsimies kodolam vai Višegradas valstīm,” teica Rozenvalds.