Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kaspars Lauris: Personīgas informācijas izplatīšana internetā līdzvērtīga zīmītei pie mājas vārtiem

Kaspars Lauris: Personīgas informācijas izplatīšana internetā līdzvērtīga zīmītei pie mājas vārtiem
Foto: Ruslans Šuļga
17.01.2016 07:08

Kaspars Lauris, datortīklu administrators

Atslēgvārdi

Es domāju, ka ir
svarīgi saprast, ka internetā vai virtuālajā vidē ir jāuzvedas
tāpat kā reālajā dzīvē. Šodien reālā dzīve un virtuālā
vide ir saplūdušas kopā! Bieži vien cilvēki virtuālajā vidē
neapdomīgi, dažkārt pat sev to neapzinoties, publicē dažādu
informāciju par sevi, savu atrašanās vietu, saviem nākotnes
plāniem, tādējādi palielinot risku, ka šī informācija var tikt
izmantota, lai pret viņiem tiktu pastrādāts noziegums. Piemēram,
dodoties tālākā ceļojumā, pie pagalma vārtiņiem mēs
nepiespraužam paziņojumu, ka vairākas dienas neviens nebūs mājās,
savukārt internetā bieži vien visiem par to paziņojam.

Interneta vidē ir
dažādas bīstamības, bet, manuprāt, lielākā bīstamība ir
personisko datu zādzība. Zinot personiskos datus, ļaundarim ir
iespēja ietekmēt jūsu dzīvi dažādās jomās, piemēram,
finanšu, stāvokli sabiedrībā u.c.

Internetā ir ļoti
svarīgi izveidot drošu sociālā tīkla profilu. Pirms reģistrēties
kādā no sociālo tīklu portāliem, būtu nepieciešams kārtīgi
izlasīt noteikumus, noskaidrot aktuālos tematus portālā un tad
izlemt par to vai vispār vajag reģistrēties. Tāpat, kā jau
iepriekš minēju, ir ļoti svarīgi izvērtēt, kādu informāciju
publicēt, svarīgi ir izvēlēties pareizu mērķauditoriju ar
kuriem komunicēt. Sociālo tīklu lietotāji reti ziņo par
krāpniekiem un varmākām internetā. Es noteikti ieteiktu par
aizdomīgiem profilu lietotājiem ziņot portālu administrācijām.
Ļoti detalizētas rekomendācijas, kā izveidot drošu sociālā
tīkla profilu, ir aprakstītas Latvijas Drošāka interneta centra
mājas lapā www.drossinternets.lv.

Piekrītu tam, ka
liela daļa interneta lietotāju joprojām neapzinās, cik patiesībā
ir riskanta darbošanās virtuālajā vidē.
Uzskatu, ka sabiedrība par apdraudējumiem internetā ir jāinformē
regulāri. Lai sabiedrība šo informāciju būtu spējīga uztvert,
par to ir jārunā jau skolā no pirmajām klasēm. Šodien šķiet
neatrast pirmklasnieku, kurš jau nelieto internetu un sociālos
tīklus. Šajā jautājumā vērtīga ir Vācijas pieredze, ka pirmos
soļus par drošību internetā bērniem pirmsskolas vecumā veic
ģimenes ārsts.

Neesmu līdz šim
redzējis nevienu pētījumu par to, kuri interneta lietotāji būtu
pakļauti lielākam riskam. Manuprāt, dažādiem kibernoziegumiem ir
dažāda mērķauditorija. Vienīgi no savas pieredzes varu teikt: jo
lielāks ir interneta lietotāja stāžs, jo vairāk drošības
incidentu šis lietotājs ir piedzīvojis, kas liek viņam būt
piesardzīgākam darbā ar internetu.

Lai būtiski samazinātu
drošības riskus internetā, būtu vēlams sastādīt drošu paroli
lietojot dažādus interneta servisus. Par šo problēmu ir daudz
runāts konferencēs un rakstītas publikācijas internetā, taču
arvien liels ir drošības incidentu skaits, kuru pamatā ir bijusi
nedroša parole. Pētījumi liecina, ka populārākās nedrošās
paroles ir tādas kā ”parole”,
”12345678”, ”qwerty”
u.tml. Cilvēki turpina šādas paroles lietot. Droša parole
noteikti būs vismaz 8 simbolus gara, saturēs vismaz vienu lielo
burtu, vismaz vienu mazo burtu, vismaz vienu ciparu un vismaz vienu
speciālo simbolu, tādu kā ”#%!”. Taču pat tad, ja esam
sastādījuši drošu paroli, interneta lietotājam ir jāzina, ka tā
ir regulāri jāmaina, vismaz reizi trijos mēnešos! Tāpat
interneta lietotājam ir svarīgi zināt, ka katrā interneta servisā
jālieto ir atšķirīga parole. Bieži vien interneta lietotājam ir
droša parole, kas ir labi, bet ir slikti, ja viena un tā pati
parole tiek izmantota, lai autentificētos visos interneta portālos.
Svarīgi ir arī paroļu glabāšanas paradumi. Paroles noteikti
nevajadzētu glabāt blociņā vai uz papīra lapiņas, kura ir
ielikta makā. Es ieteiktu paroles vai nu iegaumē vai arī saglabāt
speciāli šim mērķim paredzētā datorprogrammā ”paroļu
pārvaldniekā”.

Lietojot internetu nekad
nedomājiet par sevi sekojoši: ”Tas
nekas, ka kaimiņam uzlauza sociālo tīklu profilu, ar mani tas
nekad nenotiks” vai ”Kādas muļķības te par drošību
internetā raksta, man jau nav ko slēpt!”. Vienmēr ievērosim
rekomendācijas, par kurām masu medijos pēc drošības incidentiem
raksta IT drošības eksperti.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz