Iepriekš bija viens letāls negadījums gadā vai divos gados. Pieļauju, ka patlaban notikušais ir saistīts ar kovidlaika stresu, ierobežojumiem, – cilvēks ir izdarījis liktenīgu kļūdu.

Visa medību sabiedrība ir lielā šokā, un šāda rīcība met ēnu uz visiem. Bet tā tas nav, ka viens ir rupji pārkāpis noteikumus un tātad visi citi arī ir tādi paši.

Beidzamais nelaimes gadījums Saukas pagastā noticis vietā, kur medīt nedrīkstēja. Nav skaidrs par gaismas apstākļiem, vai varēja šaut no mašīnas, vai nebija jau jābūt uz paaugstinājuma, kā to paredz medību noteikumi.

Šāva simt metru attālumā no mājām, un aiz objekta, kuru noturēja par mežacūku, tiešā līnijā bija arī mājas. Kopumā cilvēks ir izdarījis vismaz četrus pārkāpumus. Tās bija malumedības, un šis cilvēks nav mednieks, bet noziedznieks.

Latvijā ir viens no stingrākajiem medību likumiem Eiropā. Lielākā daļa mednieku ir likumpaklausīgi. Lai izslēgtu negadījumus, galvenais ir ievērot tiesībaktos noteiktās prasības.

Šobrīd plānojam aktīvu rīcību, domājam, kas ir jāmaina, lai nākotnē nepieļautu šādas situācijas.

Stingrākas prasības mednieku apmācību sistēmā nebūtu tas, kas šobrīd nepieciešams. Pēc statistikas, nospiedošs vairākums negadījumu saistās tieši ar pieredzējušiem medniekiem.

Viņi ir medījuši gadiem ilgi, un nelaime notiek pašpārliecinātības, pārgalvības, ignorances vai apstākļu sakritības, proti, neuzmanības, dēļ.

Runājam par to, ka medniekiem vairāk būtu jāšauj šautuvē. Stāsts nav par to, vai viņi var trāpīt mērķī, bet par to, ka tu šautuvē esi publiskā vietā, kur apkārt ir citi cilvēki.

Treniņi šautuvē rada tādus apstākļus, kas cilvēkam liek iekalt drošības prasības, piemēram, vienmēr ar ieroci apieties tā, it kā tas būtu pielādēts, un stobru vienmēr vērst prom no cilvēkiem, mašīnām, ēkām u.tml.

Kvalitatīvas apmācības medniekam dod pietiekami daudz informācijas par medību ētiku, drošību un citiem jautājumiem, eksāmens ir grūts. Drīzāk būtu vajadzīgs papildu audzinošais darbs un augstākas prasības medību klubu vadītājiem un medību vadītājiem par disciplīnu klubos.

Cilvēki, kas izdara pārkāpumus medībās, arī ikdienā nav sevišķi likumpaklausīgi. Ja šāds mednieks ir biedrībā, ja ir saņemtas sūdzības par drošības neievērošanu dzinējmedībās, ir redzēta nedroša apiešanās ar ieroci, tad kluba vadītājam ir tūliņ jārīkojas, nevis jādomā – ai, nekas jau nenotika.

Pirms kaut kas notiek, šāds cilvēks jānoliek pie vietas, varbūt gadu jāliek iet par dzinēju. Varbūt jāsāk pārrunas kolektīva priekšā.

Ja viņam kaut kas nepatīk, – uz redzēšanos! Jo medību vadītājs un kluba vadītājs atbild par visu, viņam jābūt autoritātei, kura norādījumus neapspriež.

Kate Šterna, medību žurnāliste