Pamatskolas posmā skolēnu sniegumu vērtē ar divu veidu darbiem – summatīvajiem un formatīvajiem.

Summatīvie ir lielie pārbaudes darbi, par kuriem skolēns saņem atzīmi – balli no 1 līdz 10. Tie e-klasē redzami kā pārbaudes darbi (atzīmei blakus iekavās ir norāde p.d.).

Summatīvais darbs var būt dažādās formās – rakstisks, mutisks, kombinēts vai arī prezentācija. Tie ir apjomīgāki darbi, kas aptver vienu tematu.

Formatīvie darbi jeb tā sauktie procentdarbiņi ir mazāka apjoma darbi, par kuriem skolēni saņem vērtējumu procentos.

Tajos pārbauda konkrētas zināšanas par apakštēmu, vienu vai dažas prasmes un ietver no viena līdz trijiem kritērijiem.

Šie darbi ļauj skolēniem soli pa solītim sekot līdzi savam progresam un saprast, kas izdodas, kas ne un ko darīt tālāk, lai uzlabotu savu rezultātu.

Savukārt skolotājam formatīvie darbi sniedz iespēju saprast, kā klase kopumā apguvusi konkrēto vielu, un pieņemt lēmumu – virzīties tālāk vai nostiprināt apgūto.

Ja skolēns formatīvajā darbā iegūst mazāk nekā 40%, tas ir signāls, ka zināšanas vēl nav pietiekamas.

Vecākiem, kuri seko līdzi bērna sekmēm e-klasē, šie rādītāji ir pirmais brīdinājums, ka pārbaudes darbs varētu sagādāt grūtības.

Tāpēc skolotāji aicina un motivē nākt uz konsultācijām un labot procentdarbus – to ir atļauts un pat ieteicams darīt. Mājās bērnu vajadzētu atbalstīt un mudināt šo iespēju izmantot.

Pieredze rāda, ka skolēni, kuri nāk uz konsultācijām un tiešām cenšas, mācību gada beigās ir sekmīgi.

Vai skolēni procentdarbiņus, kas būtībā neietekmē gala vērtējumu, uztver nopietni? Kā kurš.

Vienmēr ir bijuši gan tādi, kas strādā apzinīgi, gan tādi, kas attiecas vieglprātīgi. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad varēja labot arī pārbaudes darbu balles, tagad vērojamas izmaiņas – gala atzīmi jeb summatīvā darba balli labot nevar.

Tieši tādēļ ļoti nozīmīgi ir formatīvie darbi – tie ļauj sagatavoties pārbaudes darbam, nostiprināt zināšanas un pakāpeniski pilnveidot prasmes.

Skolēni, kuri ir ļoti pašmotivēti, izjūt lielāku stresu pārbaudes darbos, jo zina, ka atzīmi vairs labot nevarēs. Nereti tieši pārdzīvojuma dēļ rodas neuzmanības kļūdas.

Savukārt tie, kuri agrāk laboja nepietiekamas atzīmes, šobrīd iegulda vairāk, jo apzinās – ir jāsasniedz pozitīvs vērtējums jau pirmajā reizē.

Gribu teikt, ka skolēni kļūst atbildīgāki pret mācību procesu. Protams, joprojām ir arī daļa, kuri neizrāda interesi un neizmanto piedāvātās iespējas.

Svarīgi skolēniem stundas laikā būt aktīviem – ja kas nav skaidrs, jautāt skolotājam, mājās papildus izmantot pieejamos resursus (piemēram, uzdevumi.lv, soma.lv, tavaklase.lv) un, ja nepieciešams, lūgt atbalstu vecākiem, noteikti izmantot arī konsultācijas skolā.

Vai vecākiem vērtēšanas sistēma ir saprotama? Manā audzināmajā klasē vecākiem jautājumu vairs nav.

Svarīgi bija jau pirmajā gadā visu ļoti sīki izskaidrot. Varbūt sākumā bija neskaidrības par gala darbiem, piemēram, ja skolēnu neapmierina gada vidējais vērtējums.

Šādā gadījumā ir iespēja kārtot kombinēto pārbaudes darbu, kas aptver visu gada vielu. Bet pagājušā mācību gada noslēgumā pie manis neviens kombinēto darbu nekārtoja.

Nesekmīgie skolēni nāca vasarā mācīties un rakstīja pēcpārbaudījumu, kura vērtējums kļuva par gada atzīmi.

Ja skolēnam ir nesekmīgs tikai viens mācību priekšmets, viņam nav gadu atkārtoti jāmācās, viņš tiek pārcelts ar individuālo mācību plānu konkrētajā mācību priekšmetā.

Manuprāt, iespējas ir dotas visiem – konsultācijas mācību gada laikā, palīdzība skolēnam un ģimenei no skolas atbalsta komandas, kombinētais pārbaudes darbs gada beigās vai papildu mācību pasākumi vasarā. Ja nepieciešams, skolēns var nākt mācīties arī augustā.

Ļoti daudz tiek darīts, lai bērniem dotu iespēju apgūt vielu un nebūtu jāatkārto gads tajā pašā klasē.

Individuālais mācību plāns bieži vien palīdz – ir daudz labu piemēru, kad skolēns ar tā palīdzību nākamajā gadā ir sekmīgs un individuālais plāns vairs nav vajadzīgs.

Laba sadarbība un komunikācija starp visām iesaistītajām pusēm ir veiksmes atslēga.

Kitija Čakša, latviešu valodas skolotāja Draudzīgā aicinājuma vidusskolā

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.