Es neceru, ka viss būs kārtībā. Manī nav šādas ticības. Un es neesmu tāda vienīgā. Palūkojieties uz rindām! Ja viņi cerētu, ka viss atgriezīsies normālā ritmā, viņi šeit nenāktu.

Gāju uz banku, lai dabūt to, kas vēl dabūjams gan manā pašas kontā, gan arī tēva. Viņš palūdza, jo pats nevar atnākt, un kartes viņam nav. Tēvam bankā bija noguldījums, man pārskaitīta darba alga, nolikts, kas vajadzīgs mašīnas remontam, pārapdrošināšanai un līzingiem. Ja šo naudu neatgriezīs, būs jādomā cits plāns. Ceru, ka bērni palīdzēs. Labi, ka man konts bija vēl vienā bankā, no kura veicu regulāros maksājumus.

Stāvot rindā, dzirdēju, ka kādam no Gramzdas radinieks aizņēmis vietu. Cilvēks atbrauc, izņem naudu un brauc atpakaļ mājās, lai rītdien atkal atgrieztos. Un viņš cer, ka vēl sestdien izmaksās. Cilvēki grib vismaz tos 200 latus, to, ko reāli šobrīd var izņemt. Taču, cik nav tādu, kuri nevar atnāk? Arī es stāvēju darba laikā, pārkāpjot likumu. Bet, ja likumi vispār nedarbojas, tad kāpēc lai es tos nepārkāptu? Tas tiešām mudina uz anarhiju!

Es domāju, ka lielāks negods nevar būt. Zem Latvijas vārda faktiski ir banka, kurā nav bijusi nopietna kontrole un veiktas nelikumīgas darbības. Es nezinu, kā augšas var plātīties un teikt, ka viss ir normāli. Nekas nav normāli! Skatos un domāju: valstij vajadzētu kaunēties no tiem cilvēkiem, kas te stāv. Galvenokārt – pensionāri. Un viņi stāv rindā, jo arī tie 50 lati ir būtiski. Kāda sieviete jautāja, kāpēc kāda kundze neizņem naudu bankomātā, ja jau ir karte. Viņa atteica, ka bankā ir 23 lati, 20 varot izņemt, bet tos trīs atstāt negribot, jo arī tā viņai ir nozīmīga nauda. Un rindā šie cilvēki ir gatavi stāvēt kaut divas stundas.

Saistībā ar Krājbankas slēgšanu, ļoti daudziem, piemēram, veciem krievu cilvēkiem ir papildus sarežģījumi. Ne tikai stāvēšana garajās rindās pie bankomātiem un filiālēm. Rindas ir arī konsulātos, kur no Krievijas tiek sūtītas pensijas. Tagad jānorāda jaunas finanšu iestādes konts, kas nozīmē, ka jādodas un jāstāv citā bankā, lai to atvērtu. Gan jau arī valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tas pats. Nē, nu var jau teikt, veselīgs dzīvesveids, pastaigas, svaigs gaiss, taču tas ir ciniski! Esmu patiešām dusmīga!

Zaudējot vai pakļaujot riskam noguldījumus, dzīves kārtība mainās. Cilvēks taču vairāk vai mazāk plāno, tāpēc domāju, ka šis gadījums uzticību bankām ir ārkārtīgi ietekmējis. Tas nav mierinājums teikt: cik Eiropā bankas nav bankrotējušas! Man nav nācies stāvēt pie kādas bankrotējušas Vācijas bankas, bet pieļauju, ka viņiem situācija būtu pavisam savādāka. Citu valstu pieredze liecina, ka šīs lietas ir paredzamas un sakārtojamas. Tajā pašā Vācijā. Viņiem viss ir apdrošināts, arī noguldījumi, kredīti utt.

Krājbankas kliente