Kristiāns Brūvers: Visaktīvākās bija peldsezonas beigas
Kristiāns Brūvers, Liepājas pludmales Glābšanas dienesta vadītājs
Atkal viena pludmales sezona noslēgusies. Turklāt
noslēgusies pozitīvi. Vien šogad mūs pārsteidza laika apstākļi. Augusts
izvērtās karstāks, nekā visa pārējā vasara. Neierasti bija tas, ka visaktīvākās
bija peldsezonas beigas, nevis tās sākums, kā tas bijis citus gadus.
Taču, kaut arī vasaras sākums bija pavēss, nobeidzot sezonu,
nebūt nebija sajūta, ka vajadzētu turpināt strādāt. Cilvēkiem galvā ir
septembris, kaut arī laika apstākļi gana vasarīgi un ūdens jūrā joprojām silts.
Ar 1.septembri pludmale patukšojās, atpūtnieku aktivitāte ir mazinājusies.
Skolēni atgriezušies skolās, pieaugušajiem arī atvaļinājumu laiks beidzies. Nu
jau uz pludmali un peldēties dodas vien tie, kuri to dara regulāri un kuri
zina, kā jāuzvedas no drošības apsvērumu puses.
Runājot par drošību, aizvadītā peldsezona manā skatījumā
bija pozitīva – viss lielos vilcienos bija kārtībā. Savas korekcijas mūsu darbā
ieviesa krasta vējš, kas iegriezās augustā. Līdz ar to vairāk bija jāpieskata
peldlīdzekļi, matrači un citas lietas, lai tās neaizskalotu jūrā.
Bet pludmales apmeklētāji šajā peldsezonā, salīdzinājumā ar
iepriekšējām sezonām, kļuvuši apdomīgāki – ievēroja bojas. Publika kļūst
audzinātāka. Protams, bija arī pāris incidenti. Piemēram, augustā bija
gadījums, kad nācās glābt kādu pārgalvīgu peldētāju. Tāpat bija gadījums, kad
cilvēku uz piepūšamā matrača pūta jūrā.
Protams, ka bez letāliem negadījumiem! Tādu zonā, kur strādā
glābēji, nav jau desmit gadus!
Tāpat kā pagājušajā peldsezonā, arī šogad glābējiem papildus
rūpes un vislielākās galvassāpes sagādāja noklīdušie bērni, kurus nācās meklēt.
Savukārt alkohola reibumā esošie, kuri vēlējās doties peldēties un kurus no
ūdens reibuma dēļ nācās izraidīt, šogad bija salīdzinoši maz. Ja nemaldos, tie
bija divi vai trīs gadījumi. Protams, pilnībā, visticamāk, šo problēmu izskaust
neizdosies, pa kādam apreibušajam jau pludmalē būs vienmēr, bet šī problēma
šovasar nebija tik spilgti izteikta.
Jo ilgāk pludmalē strādā Glābšanas dienests, jo cilvēki
kļūst apdomīgāki un disciplinētāki. Lielākā daļa ievēro noteikumus. Turklāt
mums nu jau otro gadu bija iespēja publiskot informāciju gan tviterī, gan
digitāli. Pie glābšanas stacijas uz displeja ir redzams, vai attiecīgajā laikā
var doties peldēties. Proti, ja arī cilvēks nezina katra karoga nozīmi, tad
pēdējos divos gados pludmales apmeklētājiem ir iespēja skaidri un gaiši
izlasīt, vai ir atļauts peldēties, vai arī tas ir bīstami.
Tas, ka šī pludmales sezona noslēgusies, nenozīmē, ka mēs
dodamies atpūtā. Apmeklējam baseinu un gatavojamies nākošajai sezonai. Kā ik
gadu, domāsim, ko varam sarūpēt jaunu, ko uzlabot.
Protams, praktiskajā plāksnē viss būs atkarīgs no pilsētas
pašvaldības finansiālajām iespējām. Šogad tika ievirzītas sarunas par to, ka
būtu nepieciešams veikt remontu Glābšanas stacijas telpās, jo galu galā šajā
ēkā strādājam jau 15 gadus, bet pēdējais remonts, kas arī bija tikai daļējs,
tika veikts 2006.gadā. Bet, ņemot vērā mūsu dislokācijas vietu, mitrumu šajā
vietā, laika zobs savu ir paveicis.
Protams, vienmēr jau var vēlēties vēl labāku materiālo bāzi.
Tāpat varētu vēlēties vairāk glābēju. Taču, kā rāda statistikas dati, ar saviem
pienākumiem glābēji pēdējos gados galā tikuši veiksmīgi, izstrādātā sistēma
strādā labi.