Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kristīne Jākabsone: Interneta bibliotēka – vērtīgs sabiedrības ieguvums

Kristīne Jākabsone: Interneta bibliotēka – vērtīgs sabiedrības ieguvums
25.03.2010 10:44

Atslēgvārdi

Latvijas sabiedrību satraucis fakts, ka apturēta e–bibliotēkas darbība; Ekonomikas policija arestējusi tās serveri uz it kā autortiesību pārkāpumu pamata.

Redzamākās atsauksmes par šo faktu: diplomēta jurista un teoloģijas bakalaura Raimonda Strazdiņa raksts portālā www.delfi.lv (Strazdiņa kungs pats neslēpj, ka ir redzes invalīds; parakstam viņš pievienojis vārdu ”neredzīgs” un rakstā paudis sašutumu par to, ka e–bibliotēka bija nepārvērtējama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; tagad šīs iespējas viņiem atņemtas) un literātu, mākslinieku, tulkotāju, kinorežisoru u. c. radošo profesiju pārstāvju kolektīva sūdzība Ekonomikas policijai un Finansu un ekonomikas noziegumu Izmeklēšanas prokuratūrai par to, ka ir rupji pārkāptas lasītāju un skatītāju intereses un tiesības uz informācijas pieejamību.
Tā kā “Libavas Filmas” darbība – Liepājas virtuālā kino muzeja veidošana – ir ļoti cieši saistīta ar šīm sfērām, tad jautājums man šķiet īpaši aktuāls.

Liepājas virtuālais kino muzejs tika veidots ar ļoti līdzīgu domu – darīt pieejamu informāciju iespējami plašākam cilvēku lokam un bez maksas. Taču autortiesības ir ļoti jūtīgs jautājums, tāpēc daudzas lietas virtuālajā kino muzejā top lēnāk, nekā gribētos. Tiesa, autortiesības nav tam vienīgais iemesls, bet viens no būtiskākajiem gan. Kāda kino interesente man raksta uz e–pastu: “Es zinu, kur ir publicēta fotogrāfija, kurā ir Eduards Tisē kopā ar Voltu Disneju. Kāpēc jūs to nepublicējat?” Atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka nevienu lietu nedrīkst no kaut kurienes paņemt un tāpat vien pārpublicēt, bet visi saskaņošanas procesi autortiesību jautājumos nereti neiet ātri un nesokas viegli.

Tomēr autortiesību jautājumi nav neatrisināmi un interneta bagātību krātuves – bibliotēkas, gleznu galerijas, u. c. – pasaulē kļūst aizvien populārākas, un ir tikai labi, ka informācijas tehnoloģiju laikmetā cilvēces intelektuālās bagātības kļūst aizvien pieejamākas. Bija ļoti liels prieks, ka beidzot esam ko tādu ieguvuši arī Latvijā, un likās, ka šī būs pirmā bezdelīga ceļā uz virtuālo bagātību pieejamību. Taču tagad vēl neviens nezina, kā viss beigsies.

Es nevaru spriest no juridiskā viedokļa, kas ir vai nav pārkāpts. Tomēr daudzo cienījamo sabiedrības locekļu paustais sašutums un pārliecinošie argumenti mudina domāt, ka tie pārkāpumi tik briesmīgi nemaz nav. Taču ir kāda cita lieta, kas optimismu nevieš. Proti, ir parādījusies baumu ēna (nosauksim to tā) ka e–bibliotēkas servera arests ir pasūtījuma darbs. Un pasūtījums nāk no aprindām, kuras ir ieinteresētas izšķērdīgajā Nacionālās bibliotēkas celtniecībā. Kāpēc? Ļoti vienkārši – tāpēc, ka gadījumā, ja izdosies izveidot ne pārāk dārgu un visiem ērti lietojamu interneta bibliotēku, gluži vai acīs dursies fakts, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecība par daudziem miljoniem ir nevajadzīga. Atkal izvirzīsies jautājums: kam tas ir izdevīgi? Un nevienam uz šo jautājumu, ai, kā negribas atbildēt!

Interneta bibliotēkas pasaulē ir kļuvušas ļoti populāras. Kaimiņvalstī Krievijā to ir diezgan daudz un tajās atrodamas visas pasaules literatūras pērles. Protams, priekšnosacījums Krievijas interneta bibliotēku lietotājiem ir krievu valodas prasme. Nav nekā slikta tajā, ka cilvēks lasa grāmatu datorā. Tiem, kas vaimanā, ka datori izskaudīs drukātās grāmatas, varu pateikt vienkāršu piemēru. XX gs. piecdesmito gadu vidū, kad parādījās televīzija, daudzi “dzirdēja kapu zvanus kinoteātriem”. Pagājis vairāk par pusgadsimtu, kinoteātris ne tikai nav miris, tas ir kļuvis par organisku sastāvdaļu XXI gs. pilsētas kultūras dzīvē un mierīgi sadzīvo ar televīziju.

Kinoteātrim taču ir tikai nedaudz pāri par simts gadiem, grāmatai – vairāki tūkstoši. Arī grāmata neiznīks no tā, ka cilvēki saprātīgi izmantos iespējas, ko piedāvā tehnoloģiju laikmets. Acu ārsti varētu iebilst, ka bērnam nav veselīgi daudz un bieži lasīt datorā. Tomēr domāju, ka šo problēmu ir iespējams risināt ģimenēs, nosakot bērnam pie datora pavadāmā laika dienas limitu.

Mums ir vajadzīga interneta bibliotēka. Tomēr mums ir bēdīga pieredze ar varas patvaļu Latvijā. Demokrātijas metodes uz tiem, kas pie varas, neiedarbojas ne mazākajā mērā, pat vēlēšanu gadā ne. Taču mums vajadzētu nosargāt interneta bibliotēku kā vērtīgu sabiedrības ieguvumu.

Kristīne Jākabsone,
Nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz