Tiesu ekspertīžu institūta reforma Latvijā ir aktuāla jau vairāk nekā 10 gadus.

2020. gadā Ministru kabinets (MK) lēma par vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidi, Valsts tiesu ekspertīžu birojam pievienojot Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju līdz 2025. gada 31. decembrim.

MK noteicis piecu gadu pārejas periodu reformas sagatavošanai un ieviešanai. Diemžēl revīzijā secinājām, ka valsts tiesu ekspertīžu institūta reforma netiek veikta atbilstoši MK lemtajam: paveiktais pirmajos divos reformas ieviešanas gados liecina, ka Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde un Valsts tiesu ekspertīžu birojs lielā mērā savu infrastruktūru un attīstību ir plānojuši atsevišķi, iestāžu sadarbība ir nepietiekama un izveidotais reformas uzraudzības mehānisms ir neefektīvs.

Ja turpmāk reformu turpinās ieviest kā līdz šim, ir apdraudēta ne tikai tās sekmīga norise, bet arī mērķu sasniegšana.

Neskatoties uz MK lēmumu par vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidi un tās vajadzībām uzsāktu esošu ēku kompleksa izbūvi Rīgā, Invalīdu ielā, Iekšlietu ministrija paralēli īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu, kurā paredzēts pārbūvēt Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes telpas Rīgā, Bruņinieku ielā, t.sk. laboratoriju telpas.

VK vērtējumā pastāv risks, ka daļa no šiem izdevumiem būs nepamatots valsts budžeta līdzekļu izlietojums, jo būvprojektu nav iespējams realizēt plānotajā veidā, ņemot vērā MK lēmumu par vienotās ekspertīžu iestādes izveidi.

Tāpat tikai 2022. gada jūlijā (revīzijas laikā) – vairāk nekā pusotru gadu pēc vienotās tiesu ekspertīžu iestādes ēku kompleksa projektēšanas uzsākšanas – Valsts tiesu ekspertīžu birojs un Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde uzsāka sadarbību, definējot un vērtējot abu iestāžu vajadzības.

Tā kā līdz tam katrs resors bija apsvēris un gādājis tikai par savām vajadzībām, tad rezultātā vienotās ekspertīžu iestādes telpās vairs nepietiek vietas visu laboratoriju izveidei.

Prakse katram resoram rūpēties tikai par savām vajadzībām notiek, arī veicot iepirkumus, attīstot informācijas sistēmas un citās jomās.

Pretēji MK lemtajam netiek izvērtētas un pārskatītas tās tiesu ekspertīžu specialitātes, kurās iestāžu veiktās ekspertīzes pārklājas. Tāpat iestādes nesadarbojas apmācībās tajās specialitātēs, kurās ir mazs tiesu ekspertu skaits un kurās pastāv risks tos zaudēt vienotās ekspertīžu iestādes izveidošanas dēļ.

Kopumā nav vērojama aktīva, uz reformas ieviešanu un īstenošanu vērsta Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes sadarbība.

Kristīne Jaunzeme, VK padomes locekle