Laila Atiķe: Ja nodokļi nenonāk mūsu valstī, kāpēc būtu jāsaņem plānveida palīdzība vēl šeit?
Pērn valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus mūsu valstī saņēmuši 13 no 214 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārzemēs. Plānots, ka no nākamā gada šos pakalpojumus varēs saņemt, ja mūsu valstī iedzīvotājs būs deklarējis savu dzīves vai darbavietu. Vai ārzemēs dzīvojošie latvieši jāārstē tikai par maksu?
liepajniekiem.lv
Tie mūsu valsts iedzīvotāji, kuri strādā ārzemēs, piemēram, Zviedrijā, kas ir pirmā, kas man ienāk prātā, saņem speciālo reģistrācijas numuru.
Tas apliecina, ka viņi tur strādā, maksā nodokļus, un līdz ar to valsts no viņiem saņem visas iemaksas. Un tas vienlaikus arī nozīmē, ka viņi var izmantot tajā valstī pieejamos medicīnas pakalpojumus.
Tāpat kā mēs Latvijā gaidām rindās, arī viņi tur gaida uz noteiktiem izmeklējumiem un manipulācijām.
Mūsu cilvēki, kas tur oficiāli strādā, var veikt arī operācijas un saņemt citus pakalpojumus. Tātad –
ārvalstīs medicīna mūsu valsts iedzīvotājiem ir pieejama, ja viņi tur oficiāli, legāli strādā!
Likumprojektā paredzētais ir loģisks. Jo, ja nodokļi nenonāk mūsu valstī, kāpēc būtu jāsaņem plānveida palīdzība vēl šeit?
Es domāju, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektā paredzētais ir tikai godīgi.
Nav tā, ka ārvalstīs dzīvojošie mūsu valsts iedzīvotāji kaut kādā veidā būtu apdalīti, jo viņiem medicīna ir pieejama tajā valstī, kurā strādā.
Protams, nevienam cilvēkam, esot Latvijā, netiks atņemtas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Plānotā veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas kārtība mediķiem, no vienas puses, būs papildu slogs.
Proti, jāseko līdzi sistēmā, vai cilvēks ir vai nav tiesīgs saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu – ir deklarēts šeit vai nav.
Nepieciešams, lai reģistrators, medmāsa, pats ārsts, pacientam atnākot un ievadot viņa datus, uzreiz uzzinātu, vai cilvēks ir tiesīgs saņemt konkrēto pakalpojumu.
Lai nav tā, ka kādā brīdī, atklājot, ka pacients tomēr nevarēja saņemt valsts apmaksāto ārstniecību, viņš nu ir jāmeklē rokā, lai par pakalpojumu samaksātu.
Jābūt vienai sistēmai, kurā ir savienotas vairākas, lai būtu pilnīgi visi dati, lai dakterim nav jābūt sekretāram un jāveic liekas darbības, bet viņš var nodarboties ar savu darbu – ārstēšanu.
Laila Atiķe, ārste, SIA “L. Atiķes doktorāts” vadītāja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.