E – prasmju nedēļas pasākumos piedalos jau ceturto gadu, vadot
dažādas lekcijas un nodarbības. Manuprāt, tā ir ļoti laba
iespēja, kad cilvēki bez maksas var pilnveidot un papildināt savas
zināšanas un prasmes. Diemžēl ne vienmēr šīs iespējas tiek
arī izmantotas. Šo gadu laikā ir bijušas tādas reizes, kad
auditorija ir pilna, savukārt ir bijis arī tā, ka neatnāk neviens
cilvēks.

Mūsdienu
tehnoloģiju attīstībai pilnībā nemaz nav iespējams izsekot
līdzi, ja vien cilvēks nav tehnoloģiju eksperts, vai arī, ja šīs
tehnoloģijas
patiesi neaizrauj. Ikdienā patiešām tam visam būtu ļoti grūti
izsekot līdzi un varbūt arī nemaz nevajag.

Strādājot
ar skolotājiem
un
studentiem redzu, cik ļoti dažādos veidos cilvēki tehnoloģijas
izmanto. Esmu novērojusi, ka parasti cilvēki izmanto tās
tehnoloģijas, ar kurām visdrošāk jūtas. Nereti daudziem ir grūti
pierast pie jauninājumiem, tādēļ cilvēki aizbildinās, ka arī
viss vecais jau tāpat ir labs. Savādāk ir ar jauniem cilvēkiem un
skolēniem, kas labprāt izmēģina un ātri apgūst dažādas jaunas
tehnoloģijas.

Lai
gan informācijas tehnoloģijas daudziem no mums jau ir ikdienas
sastāvdaļa, joprojām ir arī tādi cilvēki, kas nelieto,
piemēram, e – pastu. Savukārt visvairāk cilvēki ikdienā izmanto
dažādus sociālos tīklus un jau pieminēto e – pastu. Daļa
cilvēku ikdienā lieto arī dažādus specializētos rīkus mācībām
vai darbam.

Raugoties
apkārt, redzam, ka dažādas tehnoloģijas mūsu ikdienu ietekmē
arvien vairāk, piemēram, bankas slēdz filiāles, jo mums ir
internetbanka, kur var saņemt lielu daļu no bankas sniegtajiem
pakalpojumiem. Attīstībā ejam uz priekšu un diez vai krass
atpakaļceļš ir iespējams. Tomēr, manuprāt, tehnoloģijas bieži
vien mūsu ikdienu atvieglo, ja protam tās mērķtiecīgi izmantot.

Vienmēr
nodarbību laikā gan skolotājiem, gan studentiem stāstu, ja mēs
kā pieaugušie neprotam bērniem parādīt kā mērķtiecīgi un
lietderīgi tehnoloģijas izmantot, tad viņš to izmanto tā kā
pats prot vai
kā draugi parāda.
Līdz ar to, ja mēs paši neparādām, ka to var izmantot arī
savādāk, mācību un izziņas nolūkos, tad mēs arī nevaram
bērnam aizrādīt vai sodīt par to, ka dators vai telefons tiek
izmantots tikai spēlītēm.

Tas,
protams, prasa no vecākiem daudz laika, lai saprastu, ko īsti
internets piedāvā un kā bērns to var izmantot zināšanu
papildināšanai. Noteikti arī skolas un skolotāji ir tie, kas
bērnu uzmanību var vērst uz to, ka tehnoloģijas nenozīmē tikai
dažādu spēlīšu spēlēšanu. Savā ikdienā sastopos ar daudziem
skolotājiem, kas dažādos veidos savās stundās cenšas ieviest
arī tehnoloģiju pielietojumu un šīs iespējas ir patiešām
plašas.

Arī
pieaugušajiem mūsdienās vismaz pamatzināšanu līmenī būtu
ieteicams prast
darboties ar datoru. Lai veiksmīgi startētu darba tirgū, CV vēlams
uzrakstīt
datorrakstā,
jo diez vai ar roku rakstīts šāds dokuments atstās vajadzīgo
iespaidu. Tāpat daudzos sludinājumos darba devējs jau prasa
pamatiemaņas informāciju tehnoloģiju jomā.

Tiem,
kuriem pieredze un zināšanas šajā jomā nav tik lielas, svarīgi
saprast, ka ar vienu klikšķi datorā
jums var rasties iespēja iegūt jaunas zināšanas, jaunu
informāciju, jaunas idejas.
Tāpat pieaugušie var mācīties no bērniem un prasīt viņiem
padomus, piemēram, par viedtālruņu jaunākajām aplikācijām.
Bērni nebaidās no kļūdām un jaunām lietām, turklāt viņi
intuitīvi jūt, kā vajadzētu darīt. Nereti bērni ir zinošāki
šajā jomā par vecākiem.

Mēs
esam zināšanu sabiedrība, bet šīs zināšanas ir jāprot arī
iegūt.
Jo prasmīgāks tu esi, jo zinošāks tu vari būt.