Ceturtdiena, 10. septembris Jausma, Albertīne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Laura Katkeviča: Mācīšanās process nav gatavošanās eksāmeniem, bet zināšanu un prasmju apguve dzīvei

Lai nodrošinātu valdības rīcības plānā paredzēto prioritāšu īstenošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza izmaiņas vairākos normatīvajos aktos. Tas raisījis diskusijas par to, vai skolas vispār var tik strauji īstenot iecerēto dzīvē. Vai skolas gatavas pārmaiņām?

Laura Katkeviča: Mācīšanās process nav gatavošanās eksāmeniem, bet zināšanu un prasmju apguve dzīvei
Foto: Liepājas pašvaldība
07.08.2026 06:05

liepajniekiem.lv

Es esmu ideju cilvēks un uz lietām skatos konceptuāli – kas ir mācīšanās skolā?

Mācīšanās mērķis nav eksāmeni un pārbaudes darbi, tāpēc, lai kādi būtu lēmumi vai izmaiņas (kas notiek nepārtraukti), tas pēc būtības nemaina galveno – skolā bērns mācās domāt dažādu jomu kontekstā.

Jaunas izmaiņas nemainīs to, kā skolotājs strādā ikdienā ar skolēnu, kā ikvienam bērnam palīdzēt mācīties un apgūt konkrēto priekšmetu.

Mācīšanās process nav gatavošanās eksāmeniem, bet zināšanu un prasmju apguve dzīvei.

Es kā direktore vairāk skatos uz to, kādi ieguvumi ir valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Eksāmens vairs nebūs noteicošais nosacījums pamatskolas pabeigšanai un būtiskākais ārējais motivators, kas virza mācīšanos. Līdz ar to lielāks uzsvars būs uz pašu mācību procesu un skolēna iekšējo motivāciju mācīties, izprast un attīstīt savas zināšanas un prasmes visa mācību gada garumā.

Visa pamatskolas mācību posma gala rezultātu neietekmēs viens konkrēts brīdis, kad stresa vai citu apstākļu dēļ skolēnam var neizdoties parādīt labāko sniegumu.

Tas vairāk akcentēs ikdienas mācīšanos, regulāru izaugsmi un iekļaujošas izglītības principus nevis vienu izšķirošu pārbaudījumu.

Cits jautājams ir par to, kā eksāmena rezultāti tiks skatīti skolēnu snieguma un datu kontekstā, izmantojot to kā rādītāju skolu darbības izvērtēšanā.

Protams, papildu dabaszinību eksāmens ietekmē to, ar kādu atbildības pakāpi pedagogam ir jāstrādā. Pat ja skolotājs jau šobrīd priekšmetu māca pēc būtības un labākās sirdsapziņas, eksāmens tomēr rada citu sajūtu, un tas ir cilvēciski saprotams.

Eksaktie un dabaszinību priekšmeti ir lauciņš, kur skolotāju nodrošinājums bieži ir izaicinājums.

Mūsu skolā šobrīd tas ir nodrošināts – mums ir dabaszinību skolotāji, pietiek visām klasēm un varam nodrošināt visas stundas. Taču varu iedomāties, ka kādai skolai tas varētu būt pārbaudījums, jo dabaszinības ir viena no jomām, kur skolotāju bieži pietrūkst.

Mēs šobrīd esam veiksmīgā situācijā, bet nekad jau nevar zināt, kā būs nākotnē.

Praktiski, protams, ja par izmaiņām jādomā mēnesi pirms jaunā mācību gada, tad ir jāpārdomā jautājumi, kas jāpārplāno un jāsakārto metodiskajā darbā skolā, piemēram, jāveic izmaiņas vērtēšanas kārtībā, jādomā par pārbaudes darbu plānošanu, mācību gada plānošanu, diagnostikas darbiem un citām lietām, lai tiešām visiem skolēniem būtu iespēja sekmīgi pabeigt mācību gadu. Tomēr tās ir lietas, kas skolā jau notiek, ir iestrādātas un būtiski nemaina ikdienas darbu.

Skolotāji šobrīd vēl ir atvaļinājumā, sāks atgriezties nākamnedēļ un aiznākamnedēļ, un kopīgās sarunas par jauno mācību gadu mums vēl tikai priekšā. Pedagoģiskā sēde par jauno mācību gadu plānota augusta otrajā pusē.

Jā, pārmaiņas vienmēr var mulsināt, bet man kā direktorei visu laiku jābūt gatavai, ka pārmaiņas būs,

tāpēc būtiska ir spēja adaptēties un pārslēgties.

Mainoties valdībai un ministram, kaut kas var mainīties arī skolas ikdienā, jo tiek realizēts jauns koncepts vai redzējums.

Ļoti svarīga ir arī saruna ar kolēģiem un vecākiem skolas padomē, jo katrs cilvēks uz pārmaiņām reaģē savādāk.

Direktoram ir svarīgi skolas saimei dot drošības sajūtu, ka mēs spējam pielāgoties pārmaiņām, tāpēc svarīga ir skaidra un strukturēta komunikācija ar skolēniem, skolotājiem un vecākiem.

Laura Katkeviča, Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore

Uzziņai

Izmaiņas, kuras plānots ieviest no 1. septembra:

– 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās;

– 9. klases centralizēto eksāmenu rezultāti vairs neietekmēs pamatizglītības apliecības saņemšanu; atteiksies no minimālā procentuālā sliekšņa;

– skolēniem mācību gada laikā katrā priekšmetā būs jānodrošina iespēja uzlabot vismaz vienu summatīvo vērtējumu;

– skolām plānots dot lielāku brīvību vērtēšanas kārtībā, atsakoties no obligātas vērtējumu svēršanas;

– vidusskolā augstākā līmeņa eksāmeni padziļinātajos kursos vairs nebūs obligāts nosacījums vidējās izglītības ieguvei – tos kārtos tie, kam tas vajadzīgs studijām vai citiem mērķiem.

Avots: IZM

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz