Laikapstākļu prognozēšanas joma tieši vairākiem mēnešiem uz priekšu strauji attīstās visā pasaulē, taču diemžēl Eiropa ir tas reģions, kam sezonālo prognožu sagatavošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem.

Galvenais iemesls sarežģītībai ir Atlantijas okeāna tuvums, cikloni un vēji, kas nāk no turienes. Tādēļ jāpatur prātā, ka arī sezonas prognožu attaisnošanās ir samērā zema.

Ja mēs skatāmies šī brīža datus, tad kopumā vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā, augustā – gaisa temperatūra būs tuvu normai, ar nedaudz lielāku iespējamību, ka tā varētu būt augstāka.

Pagājušā gadā bija ļoti karsts jūnijs, bet pēc tam laikapstākļi nelutināja. Mūsu klimatā Baltijas jūras tuvumā ir raksturīgi, ka gaisa temperatūras līkne strauji lēkā augšā, lejā.

Par nokrišņiem runājot, pašreizējās prognozes rāda, ka tie būs nedaudz zem normas, taču tas neizslēdz, ka kāda spēcīga, intensīva lietusgāze šos rādītājus strauji pacels uz augšu. Pēc tam var būt ilgāki sausuma periodi, kas šos rādītājus izlīdzinās.

Pirmās prognozes jūnijam sagatavojām pagājušajā nedēļā. Neteiksim, ka tās var izmest miskastē, bet prognozes sagriezās kājām gaisā.

Ja sākotnēji paredzējām dzestru, vēsu un mitru laiku, tad jaunākās prognozes rāda, ka vēl šo trešdien gaidāma pēdējā intensīvā nokrišņu zona, bet pēc tam laiks būs sauss un silts, taču ne karsts.

Jūnija pirmā nedēļa un šis mēnesis kopumā nenesīs karstu vasaru, tomēr šī brīža tendences rāda, ka gaisa temperatūra būs virs normas. Ir ļoti maza varbūtība, ka jūnijā varētu būt ilgstoši karsts laiks.

Katrā ziņā šī gada jūnijs ne tuvu nebūs līdzīgs tam, kas bija pērn, – otrs karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Arī nokrišņu daudzums jūnijā visdrīzāk būs nedaudz zem normas.

Laura Krūmiņa, sinoptiķe