Laura Orleāne: Straujais cenu līmeņa pieaugums ir loģiska daļa no ekonomikas atkalatvēršanās
Visās trijās Baltijas valstīs patērētāji novēro cenu pieaugumu. Kāds tam ir iemesls, ja valstu ekonomikas vēl nav atkopušās no pandēmijas?
"Kurzemes Vārds"
Pagājušajā mēnesī reģistrētā inflācija atspoguļoja iepriekš izskanējušās bažas par straujā cenu līmeņa kāpuma turpinājumu. Gada griezumā novērots 2,6% pieaugums, bet, salīdzinot ar aprīli, cenas pieauga par 0,5%. Straujais cenu līmeņa pieaugums ir loģiska daļa no ekonomikas atkalatvēršanās.
Nozīmīgākā loma cenu pieaugumā mēneša griezumā bija degvielas (+1,1%) un pārtikas cenai (+1,3%), kas mazākā apjomā, taču seko pasaules izejvielu cenu pieaugumam. ANO pārtikas indekss uzrādīja plusus divpadsmito mēnesi pēc kārtas, bet naftas cenas maijā pietuvojās 70 dolāru par barelu atzīmei.
Maija sākumā atvērto terašu dēļ nozīme ir arī restorānu un viesnīcu kategorijai, norādot uz ierobežojumu mīkstināšanas lomu kopējā inflācijā.
Eirozonā pagājušajā mēnesī inflācija sasniedza 2% atzīmi – ECB uzstādīto cenu stabilitātes slieksni. Virsrakstu skaits par inflāciju Eiropas laikrakstos aug straujāk nekā pašas cenas, taču cenu kāpumam par iemeslu lielākoties vēl joprojām kalpo enerģijas cenu pieaugums (+13,1%). Pamatinflācija, kas izslēdz allaž svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, reģionā pagājušajā mēnesī reģistrēta zem 1% atzīmes.
Ekonomiku atkalatvēršana rada inflācijas augšupeju visur pasaulē. ASV aprīlī reģistrēts patēriņa cenu pieaugums 4,2% apmērā – cenu izaugsme arī maijā, visticamāk, pārsniegs 4% atzīmi.
Ekonomikas stimuli, ierobežojumu mīkstināšana un brīvībā palaistie iekrājumi veicina diskusijas par to, cik ilgi straujais kāpums turpināsies. Taču, tāpat kā Latvijā, arī pasaulē inflācija ir daļa no pēcpandēmijas atvēršanās. Pieauguma tempi nostabilizēsies, un tik strauja cenu kāpuma turpināšanās vidējā termiņā nav sagaidāma.
Rindas pie veikaliem sāk noplakt, taču cilvēki vēl joprojām gatavi iemainīt iekrājumus pret precēm un pakalpojumiem, ko ierobežojumu dēļ iegūt nevarēja.
Līdz šim straujais inflācijas kāpums atspoguļoja pagājušā gadā novērotos cenu līmeņa kritumus, pasaules izejvielu cenu pieaugumu, piegādes ķēžu problēmas, kā arī mīkstinātos ierobežojumus.
Aprīlī nozīmīga cenu līmeņa vilcējs bija apģērbi un apavi, bet maijā sarakstam pievienojās ēdināšanas un atpūtas pakalpojumi.
Pakāpeniska ierobežojumu atlaišana un iedzīvotāju vēlme maksāt par pakalpojumiem un uzreiz taustāmām precēm radīs augšupvērstu spiedienu inflācijai arī tuvākajos mēnešos, tirgotājiem un pircējiem cenšoties atgūt pandēmijas laikā iekavēto.
Laura Orleāne, ”Swedbank” ekonomiste