Intervija ar juristu, biedrības “Radi vidi pats” brīvprātīgo Levanu Aptsiauri.

– Kāpēc Gruzijas tauta izgāja ielās?

– Beidzamajā laikā Gruzijā protesta akciju ir daudz, tās saistītas ar parlamenta un valdības darbību. Kļūst aizvien sliktāk un sliktāk.

Cik atminos pats sevi un priekštečus, mēs vienmēr esam vēlējušies iestāties Eiropas Savienībā, kļūt par daļu Eiropas.

Taču pie mums pieņem likumu, ar kuru citās valstīs, piemēram, Ungārijā, jau ir ļoti slikta pieredze. Likumprojektu parlaments apstiprināja ļoti viegli, ar 76 balsīm pret 13.

Šāds likums nozīmē, ka Gruzijas nevalstiskās organizācijas nevarētu saņemt finansējumu no ārzemēm. Bez šiem grantiem sabiedrība it neko nevarēs uzsākt, biedrības nevarēs izdzīvot.

Turklāt vairs nav garantiju, ka nenotiks tā, ka vakarā iemiedz kā vienkāršs Gruzijas pilsonis, bet no rīta jau pamodīsies kā ārvalstu aģents. Valsts to var izmantot pret cilvēkiem, kuru darbība nepatīk.

Tāpēc dažas stundas pēc likuma pieņemšanas tauta izgāja ielās. Rustaveli prospekts ir vieta, kur ne reizi vien esam stāvējuši un protestējuši, tomēr mana paaudze tik plašu akciju neatceras.

Tas bija mierīgs protests ar ES un Gruzijas karogiem. Bija arī Ukrainas karogi, jo pirms gada, kad visas Eiropas valstis nostājās Ukrainas pusē, mūsu valdība diemžēl nolēma būt neitrāla, bet pašlaik uzskatām, ka tā ir prokrieviska.

– Tautas protestus centās nežēlīgi apspiest.

– Protesti bija tik masveidīgi, ka valsts izvēlējās antikonstitucionālus līdzekļus, ārpus jebkādiem rāmjiem, lai tikai cilvēkus piespiestu doties mājās. Izmantoja gāzi, ūdeni, vēl kaut kādus aerosolus, visu jaucot kopā, lai gan līdzekļu lietošanas instrukcijas ir atšķirīgas.

Jūs droši vien redzējāt televīzijā, kādu vardarbību vērsa pret protestētājiem.

Cilvēki zaudēja redzi, reāli lija asinis.

Nekas nespēja tautu apturēt, jo galvenais spēks bija jaunieši – skolēni un studenti, kuri nepārstāv politiskos spēkus, bet cīnījās par savām tiesībām piederēt Eiropai.

Kad likumu apturēja, protesta akcijas norima. Tomēr ir signāli, kas liecina, ka nekas nav beidzies, valdība atkal kaut ko izdomās, sāksies iebiedēšana. Tāpēc arī pirmdien centrā ”House of Hope” rīkojām tikšanos, kurā stāstījām, kas notiek Gruzijā un kādus prettiesiskus lēmumus vara cenšas uzspiest.

Baltijas valstīs mūs ļoti atbalsta, cilvēki vēlas saprast, kas notiek.

– Kāpēc vara Gruzijā atsvešinājusies no tautas un darbojas pret tās interesēm?

– Diemžēl nevaru to pateikt. Reāli viņi nav par savu valsti, pēc darbībām var redzēt, ka valdība ir par Krieviju.

Pat argumenti par labu likumam parlamentā skanēja kā 1:1 tulkoti no krievu valodas gruzīnu valodā.

Krievijā šāds likums ieviests, un par ienaidnieku uzskata jebkuru, kas saņem finansējumu no ārzemēm. Ja vara nonāk vienas partijas rokās, tā vairs nav demokrātija. Mēs to Gruzijā nedrīkstam pieļaut.

– Savādi, ka pie varas esošie cilvēki atbalsta Krievijas intereses, lai gan Gruzijas tauta no šīs agresīvās kaimiņvalsts tik daudz cietusi.

– Divdesmit procentus valsts teritorijas okupējusi Krievija. Kā lai pretendējam uz ES, ja nevaram atgūt savas teritorijas?

Ir 21. gadsimts, cilvēki ir noguruši no kara un vardarbības. Ja turpināsim klusēt, nekas neizdosies.

Valsts un tauta Gruzijā ir divas pretējas nometnes.

Šie trīs dienu protesti parādīja, ka tautai piemīt spēks, mēs visi kopā varam kaut ko panākt.

– Bet kā gan cilvēki nobalsoja un piešķīra varu partijai ”Gruzijas sapnis”?

– Politika ir tik plaša joma… Ļoti daudz jautājumu rodas par to, kā tiek izdoti likumi. Daudz ES resursu, ko saņemam, tiek izlietoti vēlēšanu novērošanai, jo ir svarīgi, lai varu ievēlētu demokrātiski.

Diemžēl daudzi cilvēki neizprot demokrātijas jēgu un nozīmi, viņi var atnākt uz vēlēšanām un nobalsot par jebko. Lai noturētu varu, politiķi spēj izmantot arī nedemokrātiskus līdzekļus.

Domāju, ka tautas protestu rezultāts turpmāk atsauksies uz vēlēšanām, jo ielās izgāja pat valsts iestāžu darbinieki. Neviens vairs nevar pievērt acis, ļaudis apšauba varas rīcību. Mana tauta cīnīsies līdz galam.

– Ko mēs Latvijā varam darīt, lai palīdzētu Gruzijas tautai?

– Starptautiskais atbalsts ir ļoti svarīgs. Jūs jau darāt, mēs jūtam to, jūtam, ka Latvija un daudzas citas valstis ir ar mums, esam pateicīgi. Tas vairo tautas spēkus.

Skatoties ziņas ārvalstu medijos, redzam izpratni, ka taisnība ir mūsu pusē.